Saduras aptieku tīklu un brīvo farmaceitu uzskati

Saeima, neraugoties uz pretrunīgiem viedokļiem par aptieku īpašumtiesību nākotni, jau nākamnedēļ izskatīs grozījumus Farmācijas likumā, atceļot normu, kas paredz, ka no nākamā gada 1. janvāra aptiekas drīkst piederēt tikai farmaceitiem un pašvaldībām.

Par pamatu ņemot Veselības ministrijas izstrādātos grozījumus, Saeimas prezidijā likumprojektu jau piektdien iesniedza Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Tie paredz, ka aptieku izveido farmaceita prakses, kopprakses vai kapitālsabiedrības veidā. Par farmaceitiskās aprūpes veikšanu pašvaldībai vai citai personai, kura nav farmaceits, piederošajā aptiekā īpašnieks slēdz līgumu ar sertificētu farmaceitu. Slēgta tipa aptieku drīkst atvērt ārstniecības iestāde.

Tomēr mainīs

Likumā tiks arī noteikts, ka aptieka drīkst atvērt filiāles. Vispārēja tipa aptiekas filiāles drīkst atvērt pilsētās, kur iedzīvotāju skaits nepārsniedz 4000, bet ārpus pilsētām, kur piecu kilometru rādiusā nav citas aptiekas vai aptiekas filiāles. Filiāles nosaukumā norādāma aptieka, kura filiāli atvērusi. Veselības ministrija uzsver, ka arī situācijā, ja aptieka nepiederēs farmaceitam, tiek saglabāta kārtība, ka farmaceitisko aprūpi nodrošina farmaceits.

Komisijas priekšsēdētāja Aija Barča šādu deputātu rīcību skaidro ar to, ka jābūt pamatam, par ko diskutēt, un līdz ar grozījumu pieņemšanu 1. lasījumā (visticamāk, jau nākamceturtdien) pie šīm likuma izmaiņām notiks nopietns darbs.

Farmācijas likums pieņemts 2001. gadā. Likuma 36. pants paredz, ka vispārēja tipa aptieku drīkst atvērt un tā var piederēt tikai farmaceitam. Tiesa, šai normai tika paredzēs desmit gadu ilgs pārejas periods, tātad tai jāstājas spēkā nākamgad. Tieši pēdējo gadu un īpaši pēdējo mēnešu laikā ir aktivizējušies gan šīs normas aizstāvji, gan kvēli pretinieki. Abas puses izmanto argumentu: mēs to darām pacientu labā. Spraiga diskusija nu sākta arī Saeimā.

Jo lielāks tīkls, jo labākas cenas?

Pilnīgi pretēji viedokļi pašlaik valda aptiekāru un farmaceitu vidū – vieni atbalsta liberalizāciju un principā to situāciju, kāda ir pašlaik, ka aptieku var dibināt jebkurš uzņēmējs, protams, ievērojot visus stingros nosacījumus; savukārt otra puse, ko galvenokārt pārstāv brīvie farmaceiti, kuri nestrādā aptieku ķēdēm piederošajām aptiekām, un arī Latvijas Farmaceitu biedrība uzskata, ka īpašumtiesību deleģēšana nozares speciālistiem it ļoti būtisks farmaceitiskās aprūpes kvalitātes rādītājs.

Euroaptiekas tīkla valdes locekle Inga Zemdega-Grāpe saka: "Iedzīvotāji vēlas, lai aptiekas būtu pieejamas, bet, ja likums tiks atstāts pa vecam, aptiekas masveidā būs jāslēdz. Otrs – cenas. Bet zemas cenas var nodrošināt tikai ar konkurenci. Jo lielāks aptieku tīkls, jo lielākas iespējas pretoties zāļu ražotāju spiedienam." Viņa piebilst: farmaceita diploms noteikti ir nepieciešams, ja ir runa par aptiekas vadītāju. Bet īpašnieks automātiski ir uzņēmējs. Farmaceita diploms nenozīmē, ka "viņš ir kaut kādā veidā ētiskāks par citiem profesionāļiem".

Likums nav jāgroza

Latvijas Brīvo farmaceitu apvienība ir pretējās domās – likums jāatstāj esošajā redakcijā. Tirgus liberalizācija nekādā veidā nenesīs zāļu cenu samazinājumu, kas visvairāk interesē pacientus. Apvienības pārstāve, arī Dzirciema aptiekas vadītāja Sigita Čulkstena atzīst, ka valstīs, kur ir liberālāks tirgus, cenas tieši ir augstākas, bet tur, kur farmaceitiem pieder, – zemākas.

Savukārt Aptieku īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Tālis Talents atgādina: šāda likuma norma pirms desmit gadiem tika ieviesta, jo bija bažas, ka "visas aptiekas izpirks nezin kas", tagad ir pilnīgi cita situācija. "Monopols uz īpašumtiesībām ne pie kā laba nenovedīs, vairākās valstīs iet uz liberalizāciju," norāda T. Talents. VM dati liecina, ka ir diezgan liels spiediens uz farmaceitiem, kuriem pieder aptieka. Laika periodā no 2001. līdz 2009. gada beigām vairāk nekā 320 aptieku, kuras pirms tam piederēja farmaceitiem, ir pārdotas.

Pierādīt neizdodas

Konkurences padomes (KP) vadītāja Ieva Jaunzeme iepriekš masu medijos paudusi viedokli, ka būtu jānodala lieltirgotāji no aptiekām, uz ko līdzīgu ietu arī Latvija no nākamā gada, ja aptiekas piederētu farmaceitiem. Tika uzskatīts, ka tad zāļu tirgotāji nevarēs izdarīt spiedienu uz aptiekām, nosakot, par kādām cenām un kuru ražotāju preces drīkst iepirkt. Tiesa, līdz šim konkurences uzraugiem nav izdevies pierādīt, ka lieltirgotāji, kuru īpašumā ir aptieku tīkli, pārkāptu likumus vai konkurences noteikumus.

Aktuāla problēma, par ko runā (pagaidām gan anonīmi) aptieku ķēžu farmaceiti, ir spiediens no lieltirgotavām – gan uz ražotājiem, spiežot piedāvāt preces ar atlaidēm, gan uz farmaceitiem, kuriem esot aptiekā jāpārdod (jāizliek plauktā) tikai tās zāles, ar kuru ražotājiem panākta vienošanās. Šādu kādas aptiekāres vēstuli Cēsu centra aptiekas vadītāja Dace Mačuka iesniedza Saeimā.

***

VIEDOKĻI

Likums jāgroza

Ilgvars ĶIPĒNS, Ģimenes aptieku direktors:

– 36. pants ir jāgroza, pieļaujot to, ka aptieka drīkst piederēt jebkuram komersantam; jābūt liberālām tiesībām. Izskan apgalvojums, ka aptieka, kas piederēs farmaceitam, veiks farmaceitisko aprūpi labāk nekā tā, kas iekļauta ķēdēs. Taču nav faktu un pierādījumu, ka pašlaik citas aptiekas strādā sliktāk nekā tās, kas jau tagad pieder farmaceitiem. Vienalga, kāds lēmums galu galā tiks pieņemts, tam jābūt skaidram līdz 1. jūlijam. Ja aptiekas piederēs tikai farmaceitiem, tad viņiem tagad jau ir jāraksta atlūgumi, lai sāktu veidot savas aptiekas.

Likums nav jāgroza

Ināra RUBENE, Medikamentu informācijas centra direktore:

– Mēs vēlamies, lai aptieka pieder farmaceitam, kurš par tās darbību atbild ar savu licenci. Un nav taisnība, ka liberalizācija ietekmē cenas un tās kļūst zemākas, to ietekmē valsts politika. Zāļu cenas jāsamazina, samazinot piecenojumu lieltirgotavām.

Nepiekrītam arī apgalvojumam, ka 87% farmaceitu zaudēs darbu. Valstij ir jāstrādā pie tā, lai nekādā gadījumā nepieļautu vertikālo integrāciju, tas ir, aptiekas saplūst ar lieltirgotavām un arī doktorātiem – kuru medikamentu vajag notirgot, to ārsts izraksta un aptieka tikai to pārdod.

***

UZZIŅAI

Kam pieder aptiekas?

Latvijā aptiekām izsniegtas 845 licences, tajā skaitā ir 38 slēgta

tipa aptiekas, 807 vispārēja tipa aptiekas

Vispārēja tipa aptieku piederība:

Īpašnieki Aptieku skaits

Farmaceits (viens aptiekas īpašnieks) 124

Tikai farmaceiti (pieder vairākas aptiekas) 87

Farmaceiti, farmaceita asistenti, kā arī citas izglītības personas, t. sk. aptiekas kolektīvi 216

Personas bez farmaceitiskās izglītības vai juridiskas personas 380

tajā skaitā,

a/s Sentor Farm aptiekas (Mēness aptiekas) 167

SIA Hansa Pharma (Ģimenes aptiekas) 58

SIA A Aptiekas 55

SIA Euroaptieka 30

Avots: Veselības ministrija