Valsts apmaksātais vēža skrīnings ir viena no tēmām, kas plašāk tiks diskutēta divu dienu Baltijas Onkoloģijas kongresā, kas notiek Rīgā no 14. līdz 15. maijam.
Visās Baltijas valstīs šādas profilaktiskās pārbaudes ir ieviestas, tomēr ar programmas realizāciju katrai valstij veicies citādi.
„Skrīnings ļautu ļaundabīgos audzējus atklāt savlaicīgi, tomēr cilvēku atsaucība nav tomēr pietiekama,” atzīst Latvijas onkoloģijas centra direktors Viesturs Krūmiņš. Pacientu skaits, kuriem atklāj vēzi pēdējās stadijās, nav mazinājies, tāpēc valstij pie tā nopietni jāstrādā: „Mums ir visdažādākā veida medicīniskā palīdzība pieejama, vislabākie medikamenti, taču neko daudz nepalīdz, ja cilvēkam ir audzējs pēdējā stadijā.” Latvijā pērn uz krūts vēža skrīninga uzaicinājuma vēstulēm atsaukušas 21% sieviešu, uz dzemdes kakla pārbaudēm tikai 13,5% no uzaicinātajām.
Igaunijā skrīnings ieviests jau pirms vairākiem gadiem, un igauņu onkologs Indriks Oro uzsver, ka būtiski samazinājusies mirstība no vēža. Līdzīgi arī Lietuvā - jau vairākus gadus darbojas skrīninga programmas, uzaicināto cilvēku atsaucība ir pietiekama, tomēr problēmas rada tas, ka uzaicinājumus nevar aizsūtīt pilnīgi visiem, kuriem vajadzētu, proti, ir problēmas ar iedzīvotāju aptveri.
Baltijas Onkoloģijas kongresa laikā onkologi un zinātnieki diskutēs par problēmām un aktualitātēm ļaundabīgo audzēju diagnostikā un ārstēšanā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta plaušu, krūts, kuņģa, kolorektālajam un prostatas vēzim, kā arī paleatīvajai aprūpei, kas arī Latvijā ir smaga problēma.