To sauc par „baltā halāta efektu” — pacienta asinsspiediens pārbaudes laikā pie ārsta paaugstinās, un, kā vēsta nesen publicēta pētījuma rezultāti, šis efekts vēl krasāk jūtams tiem cilvēkiem, kam jau tā ir paaugstināts asinsspiediens.
Baltā halāta efekts rodas no tā, ka pacientiem ārsta klātbūtne rada stresu.
Akadēmiskajā izdevumā British Medical Journal publicētā pētījumā, kuru veikuši austrāliešu pētnieki, teikts, ka labāks veids, kā mērīt cilvēkam asinsspiedienu, ir iedot tam mērošu aproci, kas jānēsā 24 stundas.
Pētnieki 11 klīnikās uzraudzīja 8500 pacientus, kuriem diagnosticēts paaugstināts asinsspiediens. Viņi salīdzināja ambulatoros asinsspiediena mērījumus, ko veikuši ārsti un māsiņas, un atklāja, ka ir vienam un tam pašam cilvēkam asinsspiediens mainās atkarībā no tā, vai viņu mēra ārsts vai māsiņa — pēdējā gadījumā tas ir zemāks. Turklāt, jo tuvāks pacienta asinsspiediens normālam līmenim, jo mazāka ir starpība.
No paaugstināta asinsspiediena cieš apmēram 40 procenti pieaugušo Lielbritānijas iedzīvotāju, un tas ir būtisks sirdslēkmju, nieru slimību un triekas riska faktors. 2001. gadā asinsspiediena samazināšanai tika izrakstīti 90 miljoni recepšu, un šo zāļu kopējā vērtība bija 840 miljoni mārciņu.