Veselības aprūpes sistēmai Latvijā tiek piešķirts aptuveni trīs reizes mazāks finansējums no iekšzemes kopprodukta (IKP) nekā vidēji citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, šodien konferencē "Efektīva veselības aprūpe. Kuru ceļu iet Latvijai?" uzsvēra Eiropas Aritmoloģijas asociācijas prezidents Panos E.Vardas no Grieķijas.
Viņš skaidroja, ka vidēji ES valstīs veselības aprūpei tiek nodrošināti ap 10% no IKP, ASV tie ir 15%, bet Latvijā tikai nedaudz vairāk par 3% no IKP, kas izbrīna ārzemju viesi.
Viņš uzsvēra, ka tas, cik lielā mērā no IKP tiek atbalstīta medicīna un veselības aprūpe, lielā mērā ietekmē arī cilvēku veselību un dzīves kvalitāti un ilgumu.
Viņš salīdzināja situāciju vairākās valstīs, norādīdams, ka, piemēram, Āfrikas valstīs kā Nigērija vai Gvineja vidējais dzīves ilgums ir salīdzinoši mazāks nekā vecajās ES valstīs, piemēram, Itālijā vai Francijā un citur.
Grieķijas pārstāvis arī informēja par iedzīvotāju aptauju datiem Eiropā, kurās 32% aptaujāto atbild, ka naudu ir vērts ieguldīt veselības aprūpē.
Viņš nenoliedza, ka atsevišķos gadījumos politiķiem un valdības pārstāvjiem var likties neizdevīgi ieguldīt vairākus tūkstošus latu dažādu tehnoloģiju iegādē, lai palīdzētu atsevišķiem cilvēkiem. Tai pat laikā viņš pievērsa uzmanību apstāklim, ka nereti viena kādam slimniekam veikta operācija, ja arī daudz izmaksā uzreiz, tomēr ir neatsverams ieguldījums nākotnē, jo šim cilvēkam nebūs jātērē daudz vairāk naudas dažādu zāļu iegādei.
Veselības norēķinu centra vadītāja Daiga Behmane arī pievērsa uzmanību apstāklim, ka ieguldījums veselības aprūpē ir ieguldījums nākotnē, jo tādā veidā tiek pagarināta cilvēku dzīve, samazinātas invaliditātes iespējas un līdz ar to arī ir iespējas saražot papildu IKP.
Viņa norādīja, ka Eiropas līmenī patlaban tiek runāts par to, ka pastiprināta uzmanība jāpievērš tieši aptuveni 40 gadu veciem cilvēkiem, lai pagarinātu viņu darba spējas un saglabātu veselību.
Runājot par situāciju Latvijā, Behmane pauda pārliecību, ka veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai ir nepieciešams pārskatīt piedāvāto pakalpojumu grozu, nodrošinot pacientiem pieejamību pakalpojumiem ne tikai teorētiskā, bet arī praktiskā līmenī.
Tāpat ir jāefektivizē pati veselības aprūpes sistēma, pārskatot gan slimnīcu finansēšanas principus, gan darba apmaksas principus, kā arī veicinot sadarbību starp primāro un stacionāro aprūpi, lai pacientam nebūtu velti jāšķiež laiks un līdzekļi, bet gan viņš uzreiz tiktu virzīts uz turieni, kur viņam jānonāk.
Jau ziņots, ka šodien notiek konference "Efektīva veselības aprūpe. Kuru ceļu iet Latvijai?", kuras laikā veselības aprūpes eksperti no Latvijas un Eiropas meklē risinājumus veselības ekonomiskās situācijas uzlabošanai Latvijā.