Laikā, kad skolas ir ieinteresētas piesaistīt pēc iespējas vairāk audzēkņu, jo to finansējums ir tieši atkarīgs no bērnu skaita skolā, izrādās, ka uz lielāko daļu mācību iestāžu neattiecas Ministru kabineta (MK) noteikumos ietvertās normas par minimālo mācību platību vienam skolēnam.
Lai arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apgalvo, ka bērnu skolās kļūst mazāk, vecāki par radušos situāciju ir sašutuši, arī Latvijas infektoloģijas centra (LIC) pārstāvji iebilst pret pārāk maigām higiēnas prasībām skolās.
"Pēc Rīgas komercģimnāzijas slēgšanas bērniem būs iespēja mācīties Rīgas 2. ģimnāzijā vai Rīgas 3. ģimnāzijā," stāsta skolas vecāku padomes pārstāve Diāna Rasa. "Tomēr neviena no šīm skolām nav gatava uzņemt tik lielu audzēkņu skaitu, jo jau tagad tajās netiek ievērotas visas higiēnas prasības."
D. Rasa Neatkarīgo iepazīstināja ar Veselības inspekcijas (VI) atzinumu par higiēnas prasību izpildi šajās skolās, kurā bija norādīts, ka abās skolās klašu telpas neatbilst prasībām par to, cik lielai platībai mācību klasēs jābūt uz katru izglītojamo. Tomēr atzinumā minēts, ka daudzas higiēnas prasības, arī par skolēnu blīvumu, jāievēro tikai nesen uzceltās vai rekonstruētās ēkās.
"Vai tad bērni var justies droši skolās, kas nav jaunceltnes? Minimālā platība katram skolēnam taču nav tikai izdomāts skaitlis, un tā būtu jāievēro visās skolās," ir pārliecināta D. Rasa.
VI Komunikācijas nodaļas speciāliste Dace Vīksna atklāj, ka MK noteikumu Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm 72. punkts paredz, ka atsevišķas noteikumu prasības, ieskaitot minimālās prasības viena izglītojamā vietai, patiešām ir obligātas tikai jaunbūvējamām un rekonstruējamām iestādēm.
Izglītības un zinātnes ministrijas komunikācijas speciāliste Inta Stīpniece Neatkarīgajai norāda, ka pēdējo trīs gadu laikā skolēnu skaits vispārizglītojošās skolās ir samazinājies par 40 000 un turpmākajos gados skolēnu būs vēl mazāk, tāpēc skolas pat tiek aicinātas izmantot telpas pēc iespējas racionālāk. IZM pēdējā laikā nav saņēmusi sūdzības, ka kādā mācību iestādē telpas būtu par mazu, lai visiem skolēniem nodrošinātu higiēnas prasībām atbilstošus apstākļus.
Tomēr Latvijas infektoloģijas centra Infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas pasākumu nodaļas vadītāja Anita Brila atklāj, ka 2009. gadā mācību iestādēs bija 3,5 reizes vairāk infekcijas slimību uzliesmojumu nekā vidēji iepriekšējos piecos gados. "Nu nekas labs jau nav," situāciju mācību iestādēs raksturo A. Brila. "Palielinoties skolēnu skaitam skolās, palielinās arī infekcijas risks, un vienīgais risinājums šeit var būt skolēnu blīvuma samazināšana."
Viņa uzsver, ka pašlaik notiek noteikumu liberizācija, kas ir ļoti negatīvs process, jo ievērojami palielina infekcijas risku skolās.