Vairākas Latvijas pilsētas var palikt bez aptiekām

Ja Saeima līdz šā gada beigām neveiks esošā Farmācijas likuma grozījumus, vairāku Latvijas pilsētu un ciemu iedzīvotājiem aptieku pakalpojumi var kļūt nepieejami, ziņo LETA video.

2001.gadā Saeima pieņēma esošā Farmācijas likuma redakciju, kas paredz, ka tikai farmaceitam ir tiesības atvērt jaunu aptieku. Likumā tika noteikts arī pārejas posms līdz 2011.gadam, kad tiem aptieku īpašniekiem, kuri nav farmaceiti, savu darbību ir jāpārkārto.

Tomēr situācija farmācijas nozarē šo gadu laikā esot izveidojusies pilnīgi pretēji nekā to bija iztēlojušies likuma veidotāji un daudzi farmaceiti ir atteikušies no savām aptiekas īpašumtiesībām, nododot tos uzņēmēju rokās. Līdz ar to patlaban tikai aptuveni 300 no gandrīz 800 aptiekām pieder farmaceitiem.

Partijas "Jaunais laiks" frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis intervijā LETA video atzīst, ka, neveicot grozījumus likumā, pēc 2011.gada 1.janvāra var sanākt "lielas ziepes", jo daļa no tīklu aptiekām būšot jāslēdz lielā skaitā pilsētu.

Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības, kas aizstāv farmaceitu monopola tiesības uz aptiekām, veiktais apkopojums atklāj, ka saglabājot esošo Farmācijas likuma redakciju un saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem no vispārējā tipa 846 aptiekām Latvijā darbu turpinātu 508 aptiekas, kas nozīmē, ka zāļu pieejamība daļā pilsētu būtu ierobežota.

Ja pieņem, ka noteikumi, ka tikai farmaceiti var būt zāļu tirgotavu īpašnieki, tad, piemēram, Dobelē no astoņām aptiekām paliktu tikai viena, Jēkabpilī no desmit aptiekām jāslēdz būtu septiņas, Jūrmalā no 18 zāļu tirgotavām savu darbību varētu turpināt tikai četras, bet Kuldīgā neviena no piecām aptiekām nepieder farmaceitiem, kas nozīmē, ka tās visas būtu jāslēdz un pilsētas iedzīvotājiem, lai iegādātos nepieciešamos medikamentos būtu jāmēro ceļš uz kādu no kaimiņu pilsētām.

Aptieku īpašnieku asociācijas vadītājs Tālis Talents uzsver, ka situācija ir nopietna un, ja stāsies spēkā pārejas noteikumi, tad daļa no aptiekām būs jāaizver. "Risinājums šai situācijai arī pagaidām nav," norāda Talents.

Situācijas atrisinājumu sola Saeima, kura sākusi diskusijas par īpašumtiesībām farmācijas nozarē, pieļaujot iespēju saglabāt esošo situāciju.

Zaķis ir pārliecināts, ka saglabāt esošo situāciju saistībā ar aptieku īpašumtiesību regulējumu nav nepieciešamas lielas pūles un ir jāveic tikai vienkārši labojumi likumā.

Informācija Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības interneta mājaslapā liecina, ka Latvijā ir 846 vispārējā tipa aptiekas, no kurām darbojas vidēji tikai 788 un vidēji viena aptieka apkalpo 2780 iedzīvotāju. Savukārt tīklos ir 393 aptiekas, tajā skaitā 64 farmaceitu tīklu aptiekas, tātad lielajos tīklos ir 329 aptiekas jeb 39% no visām aptiekām.

Rīgā 293 ir tīklu aptiekas, no kurām darbojas 264 aptiekas.

Latvijas Brīvo farmaceitu apvienība uzsver, ka esošajā situācijā "aptiekas zaudē klasisko farmaceitisko aprūpi, ko pārņem tikai peļņas gūšana, un farmaceitiskā aprūpe sāk pārvērsties par farmaceitisko biznesu, kas var kaitēt cilvēka veselībai".

Latvijā

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais