Visticamāk tieši tas, ka cilvēki, redzot sajukumu veselības aprūpē, nevēršas laikus pie ārsta, ir iemesls, kāpēc ļaundabīgie audzēji pērn Latvijā mazāk nekā visus citus gadus atklāti agrīnā stadijā, kad tos var veiksmīgāk izārstēt.
Otrkārt, pasliktinājusies situācija ar to ļaundabīgo audzēju atklāšanu, kurus var diagnosticēt ar vizuālu metodi, piemēram, mutes dobuma vēzi.
Latvijā pagājušajā gada laikā vairāk nekā desmit tūkstošiem pacientu diagnosticēts ļaundabīgs audzējs, sievietēm pirmajā vietā ir saslimstība ar krūts vēzi, bet vīriešiem – plaušu vēzis.
Saslimstība palielinās?
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra vadītājs Viesturs Krūmiņš stāsta, ka visus pēdējos gadus Latvijā gadā vēzi diagnosticē apmērm 10 000 pacientu, tiesa, ja salīdzina ar gadu iepriekš, tad vēzis noteikts 9449 pacientiem, tātad 2009. gadā vēzis diagnosticēts vairāk pacientiem. Kopumā, ja raugās desmit gadu laikā, saslimstība ar vēzi palielinājusies ar 15,37%. Par 15,12% pēdējos desmit gados palielinājusies arī mirstība. Kopumā ļaundabīgie audzēji Latvijā ir otrajā vietā kā iedzīvotāju nāves cēlonis – no tiem mirst 18,8% iedzīvotāju. Pirmajā vietā ir sirds asinsvadu slimības.
Mazāk atklāj agrīni
V. Krūmiņš norāda, ka vēža reģistru no pērnā gada pārņēmis Veselības ekonomikas centrs. Šā centra pa visu Latviju apkopotie dati rāda, ka 37,7% gadījumu vēzis tiek atklāts agrīnās stadijās, tas ir, pirmajā vai otrajā, 19,6% – pēdējā, ceturtajā stadijā. "Grūti pateikt, kas ir šie pārējie procenti, jo nav ticības, ka tie visi ir trešā stadija, iespējams, ka tomēr vairāk ir pēdējā stadijā atklātu slimību skaits," sprieda V. Krūmiņš. Satraucoši ir dati, ka salīdzinājumā ar pieciem iepriekšējiem gadiem tieši 2009. gadā samazinājies agrīni atklātu ļaundabīgu audzēju skaits.
Nepamana
Ir vairāki tā saukto vizuālo lokalizāciju audzēji, kuru agrīnā diagnostikā svarīga nozīme ir profilaktiskajām apskatēm, proti, šos audzējus laikus var pamanīt, izmeklējot pacientu, piemēram, krūts vēzis. Tomēr arī šeit situācija pasliktinājusies – pērn 31,4% pacientu vizuālās lokalizācijas audzējs atklāt ļoti novēloti – trešajā un pat ceturtajā stadijā. Vissliktākā situācija ir ar mutes dobuma vēzi – 76,2% šā vēža pacientu slimība atklāta pēdējā stadijā.
Krūts vēzis pēdējās stadijās diagnosticēts 28,2 pacientēm, tiesa, šis rādītājs samazinājies salīdzinājumā ar citiem gadiem, proti, nedaudz vairāk tomēr atklāj agrīnā stadijā. Iespējams, viens no iemesliem ir organizētā vēža skrīninga programmas ieviešana, kas aicina sievietes uz krūts vēža un dzemdes kakla vēža profilaktiskajām pārbaudēm. Tiesa, šis arguments neiet kopā ar datiem par dzemdes kakla vēzi, kas pērn pēdējās stadijās atklāts 44,3% pacienšu, un tas ir daudz vairāk nekā vēl gadu iepriekš (30%).
Par to nerunā
Arī taisnās zarnas jeb kolorektālais vēzis vismaz 60% gadījumu atklāts novēloti, lai gan tā diagnostika ir salīdzinoši vienkārša un efektīva. Piejūras slimnīcas Onkoloģiskās klīnikas vadītāja Anna Krilova norāda, ka ir jāaktivizē un jāpopularizē šā ļaundabīgā audzēja agrīnā diagnostika – slēpto asiņu tests pacienta fēcēs, kas ir valsts apmaksāta programma un turklāt vienkārša un efektīva metode. "Varbūt nav pieņemams publiski runāt par fēcēm?" spriež A. Krilova. Tomēr par to ir jārunā, jo kolorektālais vēzis ir viens no biežāk diagnosticētajiem gan vīriešiem, gan sievietēm.
Liepājā – ādas vēzis
Atšķirībā no citām vietām Liepājā un rajonā visbiežāk tiek diagnosticēts ādas vēzis. A. Krilova paskaidro: tas tāpēc, ka Liepājā attīstīta ambulatorā aprūpe un būtiski pieaudzis apmeklējumu skaits onkoloģiskajā poliklīnikā – 2008. gadā tie bija apmēram 20 000 cilvēku, pērn – jau vairāk nekā 45 000.
Piejūras slimnīca arī veic profilaktiskās pārbaudes sievietēm, un pērn veiktas 3423 mamogrammas, ļaundabīgs krūts dziedzera audzējs konstatēts 61 pacientei, bet 137 pacientei – pirmsvēža saslimšana.
A. Krilova augstos saslimstības rādītājus izskaidro nevis ar to, ka cilvēki vairāk slimotu, bet gan ar iespējām veikt savlaicīgus izmeklējumus ar modernām tehnoloģijām, kā arī onkoloģiskā dienesta aktivitāti.
***
Viesturs Krūmiņš, Latvijas Onkoloģijas centra vadītājs:
– Aktuālākās problēmas Latvijā onkoloģijas jomā ir sievietēm saslimstība ar krūts vēzi – lai gan pagājušajā gadā saslimstība salīdzinājumā ar 2008. gadu samazinājusies par 1,94 procentiem, pēdējo desmit gadu laikā saslimstība palielinājusies par 4,27 procentiem. Aktuālākā problēma vīriešiem ir saslimstība ar prostatas vēzi – pēdējo desmit gadu laikā saslimstība pieaugusi par 66 procentiem, bet pērn par 9,1 procentu. Tiesa, vīriešiem pirmajā vietā saslimstības ziņā ir saslimstība ar plaušu vēzi. Kā viens no biežākajiem iemesliem – apmēram piektajā daļā gadījumu –, kāpēc ļaundabīgie audzēji ir ielaisti, ir cilvēku novēlotā vēršanās pie ārsta, bet desmit procentos gadījumu – slēpta slimības gaita.
Gunita Berķe, onkoloģisko pacientu atbalsta organizācija Dzīvības koks:
– Vēzis jeb onkoloģiska saslimšana – šie vārdi cilvēkos raisa bailes, bet tās savukārt noliegumu. Es labāk nezināšu, labāk nepiesaukt nelaimi un neiet pie ārsta vai arī, ja es aiziešu un rezultāts būs slikts, ko tad es darīšu? Pacienti tā domā un pie ārsta neaiziet laikus. Otrkārt, ekonomiskā situācija valstī ietekmē pacientu vēršanos pie ārsta profilaktiskos nolūkos. Jā, varbūt samaksa nav liela, bet cilvēks samēro savus ikdienas ienākumus un izdevumus un redz, ka izdevumus medicīnai var kādu brīdi atlikt, jo ir jāēd un bērni jāskolo. Treškārt, mums ir laba skrīninga programma izdomāta, tomēr par ārstu pieejamību, īpaši reģionos, nav padomāts.
Iveta Neimane, Sustento valdes locekle:
– Saslimstībām ar ļaundabīgiem audzējiem ir dažādi izskaidrojumi, viens no tiem, ka krīzes laikā emocionālās spriedzes dēļ cilvēki saslimst biežāk. Kāpēc samazinās agrīni diagnosticēto audzēju skaits? Te skaidrojums ir vienkāršs: valda ļoti liela nedrošība, bailes par to, kā cilvēks varēs samaksāt, medicīnas nepieejamība. Cilvēki novelk līdz pēdējam brīdim, jo nevar atļauties slimot. Vēl ir arī sistēmas problēma – rindas uz diagnostiku, kā arī akmentiņš ģimenes ārstu dārziņā par nenosūtīšanu pie speciālistiem. Nereti ģimenes ārsti uzņemas uz sevi par daudz tā vietā, lai konsultētos ar speciālistiem.