Gandrīz puse Latvijas vispārēja tipa aptieku īpašnieku ir personas bez farmaceitiskās izglītības vai juridiskas personas, liecina Veselības ministrijas (VM) rīcībā esošā informācija.
No 807 vispārēja tipa aptiekām farmaceits kā viens no aptiekas īpašniekiem ir 124 aptiekās, farmaceiti ir īpašnieki 87 aptiekām, farmaceiti, farmaceita asistenti, kā arī citas izglītības personas, tostarp aptiekas kolektīvi, ir īpašnieki 216 aptiekās.
Personas bez farmaceitiskās izglītības vai juridiskas personas ir īpašnieki 380 aptiekās, tai skaitā AS "Sentor Farm aptiekas" tīklā 167 aptiekās, SIA "Hansa Pharma" - 58, SIA "A Aptiekas" - 55 un SIA "Euroaptieka" - 30 aptiekās.
VM vēstulē Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai skaidro, kā liecina Eiropas Savienības Farmaceitiskās grupas dati, citās Eiropas Savienības (ES) valstīs pastāv dažāda veida ar aptieku atvēršanu un īpašnieku sastāvu saistītas regulācijas.
Aptieku īpašumtiesību ierobežojumi no 2011.gada būs Austrijā, Kiprā, Dānijā, Somijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Itālijā, Latvijā, bet Luksemburgā, Slovēnijā, Spānijā, Turcijā jau tie bijuši līdz šim. Šajās valstīs aptieku var atvērt tikai farmaceits, farmaceitu kolektīvs vai vismaz vienam no īpašniekiem jābūt farmaceitam. Piemēram, Spānijā vismaz 75% aptiekas īpašuma daļu jāpieder farmaceitam.
Aptieku īpašumtiesību sakarā nav ierobežojumu Beļģijā, Čehijā, Igaunijā, Lietuvā, Īrijā, Lihtenšteinā, Maltā, Nīderlandē, Polijā, Slovākijā un Zviedrijā.
Vairākas ES valstis, sekojot tirgus liberalizācijas rekomendācijām, pakāpeniski liberalizē farmācijas un jo sevišķi aptieku sektoru. ES dalībvalstis aizvien vairāk novērtē tirgus liberalizācijas pozitīvo ietekmi uz zāļu cenu samazināšanos, konkurences pastiprināšanos un zāļu un farmaceitiskās aprūpes pieejamības paaugstināšanos. Kā aktuālāko piemēru var minēt Zviedrijas aptieku reformu, kuras rezultātā 2010.gada sākumā tā atteicās no valsts monopola aptieku jomā. Tā rezultātā valsts par tirgus cenu pārdeva visas Zviedrijas aptiekas, apzināti ļaujot tās iegādāties dažādām grupām, tostarp finanšu investoriem, zāļu vairumtirdzniecības kompānijām un farmaceitiem.
Atbilstoši Latvijas Aptieku īpašnieku asociācijas sniegtajai un VM apkopotajai informācijai laika periodā no 2001.gada līdz 2009.gada beigām vairāk nekā 320 aptiekas, kuras pirms tam piederēja farmaceitiem, tika pārdotas. Apkopotā informācija liecina, ka vairāk nekā 500 farmaceiti ir izmantojuši iespēju sev piederošās kapitāla daļas aptiekās pārdot, vairākumā gadījumā paliekot šajās aptiekās par darba ņēmēju. Jāņem vērā, ka aptiekas pēc privatizācijas nereti piederēja vairākiem farmaceitiem, atsevišķos gadījumos viena aptieka piederēja desmit un pat vairāk īpašniekiem.
VM tāpat skaidro, ka, ja tiks veikti grozījumi Farmācijas likumā, kas ļauj farmaceita asistentam turpināt vadīt aptiekas filiāli un atļauj visas īpašuma formas, pēc 2011.gada 1.janvāra reģionos saglabāsies esošais aptieku tīkls, tomēr tā pastāvēšana ir atkarīga arī no ekonomiskajiem faktoriem un iedzīvotāju skaita attiecīgajās teritorijās.
Kā ziņo VM, 9.aprīlī tā saņēma Aptieku īpašnieku asociācijas iesniegumu ar ierosinājumu atcelt aptieku īpašuma tiesību ierobežojumus Farmācijas likumā.
Tāpēc, ņemot vērā pieaugošās tirgus liberalizācijas tendences Eiropā, VM atbalsta farmācijas tirgus liberalizāciju un Aptieku īpašnieku asociācijas ierosinātos grozījumus Farmācijas likumā un tāpēc piedāvā noteikt, ka aptieku izveido farmaceita prakses, kopprakses vai kapitālsabiedrības veidā. Par farmaceitiskās aprūpes veikšanu pašvaldībai vai citai personai, kura nav farmaceits, piederošajā aptiekā īpašnieks slēdz līgumu ar sertificētu farmaceitu. Slēgta tipa aptieku drīkst atvērt ārstniecības iestāde. Pašvaldība aptieku drīkst atvērt tikai savā administratīvajā teritorijā.
Tāpat ministrija rosina noteikt, ka aptieka drīkst atvērt filiāles. Vispārēja tipa aptiekas filiāles drīkst atvērt pilsētās, kur iedzīvotāju skaits nepārsniedz 4000, un ārpus pilsētām, kur piecu kilometru rādiusā nav citas aptiekas vai aptiekas filiāles.
Jau ziņots, ka šonedēļ VM ir nosūtījusi atbildes vēstuli Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kurā pauž atbalstu farmācijas tirgus liberalizācijai, ļaujot par aptieku īpašniekiem kļūt arī ar aptiekāra amatu nesaistītiem cilvēkiem, aģentūru LETA informēja VM pārstāvis Oskars Šneiders.
Viņš pastāstīja, ka līdz šim VM bija aicinājusi mainīt līdzšinējo kārtību un no 2011.gada piedāvāja, ka aptieku īpašnieki varētu būt tikai aptiekāri.
Tai pat laikā Šneiders norādīja, ka aptiekas darbību un farmaceitisko aprūpi varēs nodrošināt tikai aptiekārs.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sola veikt nopietnas diskusijas par aptieku īpašumtiesībām un Farmācijas likuma grozījumus veikt jau līdz Jāņiem.
Savukārt farmaceiti ir pārliecināti, ka aptieka, kuras vadītājs nav farmaceits, nav ieinteresēta sniegt klientam kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi. "Nav noslēpums, ka tieši ķēžu aptiekās farmaceitiskās aprūpes līmenis ir zems, tāpēc ka cilvēki nav ieinteresēti strādāt. Aptieku vadītājs nostrādā savas stundas, bet nav ieinteresēts, lai apkalpošana būtu kvalitatīva," uzskata Aptieku savienības valdes priekšsēdētāja Dina Kurzemniece.
Aptieku īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Tālis Talents domā, ka īpašums nav galvenais attīstību veicinošais faktors. "Nedomāju, ka farmaceits, kurš paņēmis bankā kredītu un kuram pieder aptieka, ir labāks vai sliktāks nekā ārsts vai komersants, kurš to ir izdarījis. Viņam tāpat banka sēž uz kakla, viņam tāpat ir jāpelna nauda, tas ir bizness un zināmā mērā arī sociālā atbildība, kura ir jānodrošina," pauž asociācijas vadītājs.
Jau rakstīts, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija plāno nākt klajā ar izmaiņām likumdošanā, kas noteiktu, ka no nākamā gada janvāra par aptieku īpašniekiem varētu būt personas bez augstākās farmaceitiskās izglītības, stāsta deputāts Dzintars Zaķis (JL).
Zaķis skaidroja, ka nākamgad, stājoties spēkā izmaiņām likumā, kas paredz, ka par aptieku īpašnieku var būt tikai persona ar augstāko farmaceitisko izglītību, no aptuveni 700 aptiekām būtu jāslēdz 400.