Zviedrijā atļauj pasīvo eitanāziju

© skanpix

Zviedrijas Valsts veselības un labklājības padome atzinusi par likumīgu pasīvās eitanāzijas pieļaušanu pēc pacienta lūguma.

Šis atzinums paver iespēju atslēgt elpināšanas iekārtu kādai 32 gadus vecai sievietei, kas kopš sešu gadu vecuma ir paralizēta un kuru pie dzīvības šobrīd faktiski uztur vienīgi šī iekārta. Ziņa par šīs sievietes lūgumu atļaut viņai nomirt nesen bija nonākusi Zviedrijas medijos.

"Pacientam ir tiesības lemt par ārstēšanas izbeigšanu. Taču viņam ir jāsaprot ārsta sniegtā informācija un šāda lēmuma sekas," paziņojusi Valsts veselības un labklājības padome, atbildot uz Zviedrijas Medicīnas biedrības lūgumu sniegt juridisku atzinumu šai pretrunīgajā jautājumā.

Šobrīd viens Zviedrijas likums atļauj pacientam pašam izvēlēties, kad pārtraukt ārstēšanu, savukārt citā likumā šāds lēmums saukts par pašnāvību un dzīvības izbeigšana - par sodāmu rīcību.

Padome atzinusi, ka ārstiem nav jāturpina ārstēšana, ja slimnieks to nevēlas, taču pirms eitanāzijas, piemēram, respiratora atslēgšanas, pacientam ir jāiedod miega zāles vai morfijs sāpju remdēšanai.

Zviedrijā joprojām par nelikumīgu tiek atzīta aktīva eitanāzija, ar letālām vielām vai spēku palīdzot pacientam izdarīt pašnāvību.

Latvijā

“Ejot garām kādai vasarnīcai, sadzirdēju klusus smilkstus. Tā kā vārtiņi bija pusvirus, bet cilvēku nebija, es iegāju palūkoties, kas tur notiek. Ieraudzīju pieķēdētu pusauga sunīti, kam bļodās nebija ne miņas no ūdens un pārtikas. Viņš izskatījās novājējis.” Tālāk tīmeklī ir garš stāsts par to, kā šis cilvēks klauvējis pie mājas durvīm, neviens nav atsaucies, tad viņš nolēmis atbrīvot sunīti no ķēdes un paņemt sev līdzi. Tā bija acīmredzama “tradicionālā” situācija: pavasarī paņemts dzīvnieciņš, rudenī – pamests kā apnikusi mantiņa.

Svarīgākais