Ātrās medicīniskās palīdzības dienestiem, kuri vēl nav pievienojušies vienotajam Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestam, no 1. jūlija vairs nebūs valsts finansējuma. Tāds ir valdības lēmums, jo valsts politikas dokumenti paredz, ka no šā datuma visā Latvijā jāstrādā vienotam dienestam.
Jūrmalas ātrās palīdzības valdes priekšsēdētājs Uldis Ciekurs Neatkarīgajai norāda, ka šāda attieksme pret pašvaldībām nav demokrātiskai valstij atbilstoša rīcība, jo pievienošana valsts dienestam tiek uzspiesta jebkuriem spēkiem. "Neredzu nevienu argumentu, kādas pozitīvas pārmaiņas mūs sagaidīs pēc iekļaušanās vienotajā dienestā," saka U. Ciekurs.
Nemaksās
No 1. jūlija visā valstī ātrās palīdzības pakalpojumus būs jānodrošina vienotajam NMP dienestam. Pērnā gada nogalē veiktie grozījumi valdības noteikumos paredz, ka tās ātrās palīdzības, kuras nav NMP dienestā, tiek finansētas tikai līdz šāgada 30. jūnijam. Tātad valsts nauda no 1. jūlija tiks piešķirta tikai tiem, kuri būs vienotajā dienestā. Pašlaik vēl ir sešas pašvaldību ātrās palīdzības, kuras nav iekļāvušās dienestā.
Veselības ministrijas (VM) pārstāve Egita Pole atsaucas uz valsts politiku, kas paredz izveidot vienotu dienestu: "Mēs varam šo procesu vilkt bezgalīgi, taču ir jābūt atskaites punktam. Šajā konkrētajā datumā beidzas pārejas posms. Valdība šādu lēmumu ir pieņēmusi, un mēs neplānojam veikt kādus izņēmumus – ja lielākā daļa ir pievienojušies, nav iemesla arī to darīt." Viņa arī uzsver, ka, piemēram, Jūrmalā, kas visskaļāk reaģē uz apvienošanās procesu, bāzes vieta paliktu turpat Jūrmalā, tur strādātu tās pašas brigādes, vienkārši mainītos darba attiecības. VM nepieļauj situāciju, ka palīdzība cilvēkiem netiktu sniegta – ja to nedarīs pati Jūrmala, tad to darīs vienotais dienests.
Vēršas pie premjera
Jūrmalas ātrā palīdzība lūdz premjeram saglabāt valsts finansējumu un arī pašu Jūrmalas ātrās palīdzības un glābšanas uz ūdeņiem dienestu. Jūrmalas dome uzskata, ka kūrortpilsētas specifikas dēļ nav vēlama ātrās palīdzības iekļaušana valsts vienotajā dienestā. Jūrmalas ātrie atrodoties īpašā situācijā, kas saistīta ar papildu funkciju veikšanu tūrisma sezonā.
"Tas ir zināma veida terors, un tad man ir jautājums, kas tad tā ir par valsti, kurai svarīgāk ir nodrošināt vienotu dienestu, bet neņemt vērā neviena cita viedokli?" jautā U. Ciekurs. Jā, viņam esot bijusi saruna ar dienesta vadību, taču "joprojām neviens man nevar pateikt nevienu argumentu, kas būs Jūrmalā labāk, ja mēs pievienosimies. Ir ļoti daudzi "būs", kam es neticu, jo mana informācija liecina, ka ir tikai problēmas". Jūrmala gatavojas vākt iedzīvotāju parakstus un iesniegt tos Saeimā, protestējot pret ātrās palīdzības piespiedu iekļaušanu dienestā.
Valsts politika
Uz valsts politiku atsaucas arī NMP dienests. "Līdz šim visās pašvaldībās sarunu ceļā esam spējuši panākt vienošanos," Neatkarīgajai saka NMP dienesta speciāliste Ilze Bukša. Ar Jūrmalu sarunas ir tikai sākuma posmā, tāpēc varbūt pašvaldībai ir kādas neskaidrības vai šaubas. NMP dienests norāda, ka pašvaldība var saglabāt savu uzņēmumu un lemt, kādus pakalpojumus turpmāk tā nodrošinās, bet valsts dienestam ir jāpārņem neatliekamās medicīniskas palīdzības sniegšanas funkcija. Ja Jūrmalas ātrie pievienotos, viņi iekļautos Rīgas reģionālā centra teritorijā. Pašreiz tur ir piecas ātrās palīdzības brigādes, kas turpat arī paliktu un tādā pašā apjomā nodrošinātu palīdzību. Viens no ieguvumiem, uz ko norāda I. Bukša, būs iespēja nosūtīt pie smagākiem pacientiem vai uz avārijām reanimācijas brigādes no Rīgas, iespēja nosūtīt papildu brigādes, ja notiek kāds lielāks negadījums, kā arī iespēja Eiropas piesaistītā finansējuma ietvaros tuvākajos gados būtiski uzlabot ātrās palīdzības darbu.