Mudina ieviest krūts vēža skrīningu visā Eiropas Savienībā; Latvijā jau darbojas

Vakar Strasbūrā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs paziņoja, ka deklarāciju par krūts vēža (mamogrāfisko) skrīningu ES mērogā ir parakstījuši pietiekami daudz deputātu, lai deklarācija būtu oficiāli pieņemta.

Vakar Strasbūrā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs paziņoja, ka deklarāciju par krūts vēža (mamogrāfisko) skrīningu ES mērogā ir parakstījuši pietiekami daudz deputātu, lai deklarācija būtu oficiāli pieņemta, nra.lv informēja Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Preses nodaļas vadītāja Iveta Ķelpe.

Deklarācija aicina visas ES dalībvalstis ieviest krūšu skrīningu valsts mērogā, kā arī prasa Eiropas Komisijai (EK) gatavot par to pārskatu katru otro gadu.Iniciatīva arī mudina EK atbalstīt pētījumus, kuru mērķis ir pārliecināties, vai šis skrīnings ir noderīgs sievietēm, kas vecākas par 69 gadiem un jaunākas par 50 gadiem, un nākt klajā ar aktuālu un uzticamu statistiku par krūts vēzi.

Krūts vēzis ir galvenais sieviešu nāves cēlonis vecuma grupā no 35 līdz 59, vakar norādīja deklarācijas iniciatore Lisa Linne (Apvienotā Karaliste). Iniciatīvu palīdzēja virzīt arī Ungārijas, un Polijas parlamentārieši.

Deklarācijā par cīņu pret krūts vēzi Eiropas Savienībā teikts, ka ik gadu vairāk nekā 300 000 sievietēm Eiropas Savienībā diagnosticē krūts vēzi, bet vairāk nekā 80 000 sieviešu no šīs slimības nomirst. Mamogrāfija var par 35% samazināt no krūts vēža mirušo sieviešu skaitu. Deklarācija aicina ne tikai ieviest šo skrīninga metodi visās valstīs, bet arī reizi gadā ziņot par sasniegumiem, līdz 2016. gadam izveidot multidisciplināras krūšu speciālistu vienības, kā to paredz Eiropas pamatnostādnes.

Latvijā no 2009. gada ir uzsākta valsts apmaksāta profilaktisko apskašu programma - valsts organizētā un apmaksātā krūts dziedzera, dzemdes kakla un kolorektālā jeb zarnu ļaundabīgo audzēju savlaicīgas atklāšanas programma.

Latvijā

Daudz tiek runāts un darīts, lai sabiedrībā izskaustu vardarbību pret sievietēm. Bet kā ir ar vardarbību pret vīriešiem? Vīrieši un pusaudži lielākoties klusē un slēpj pret viņiem vērstās vardarbības faktus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi uzskata: vardarbības upura statuss ir apkaunojošs. Turklāt tiesībsargājošajās iestādēs uz vīriešiem lūkojas kā uz otrās šķiras upuriem, sak, ko tu te gaudo, savas problēmas tev kā vīrietim jārisina pašam! Par šo situāciju saruna ar pusaudžu psihoterapeitu, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu.