"Islandes vulkānisko pelnu daļiņu koncentrācija, kas var sasniegt atmosfēras zemākos slāņus, ir minimāla, un pat nokļūstot līdz zemei šīs daļiņas nevar radīt konstatējumu kaitējumu iedzīvotāju veselībai", atzīst Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta direktora vietnieks Mārtiņš Šics.
Ja šajās dienās pēc uzturēšanās ārā, izjūtat niezi un acu iekaisumu, iesnas, kakla sāpes, sausu klepu, vai gaisā jūtat sēra, puvušu olu, skābu vai citu smaku, tas nevar būt saistāms ar vulkānisko pelnu mākoņa cieto daļiņu, kurām nav smakas, atrašanos daudzu kilometru augstumā, bet gan ar cilvēka atrašanās vietas tuvumā notiekošo saimniecisko darbību, atkritumu tvertnēm, kanalizāciju vai pērnā gada gružu dedzināšanu, norāda Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta komunikācijas speciāliste Laura Bundule.
Iepriekšminētie simptomi sakarā ar pavasara iestāšanos spēcīgāk var izpausties iedzīvotājiem ar hroniskām elpošanas slimībām (hronisks bronhīts, emfizēma, astma), tādēļ slimniekiem būtu nepieciešams pārliecināties, ka mājās ir ārsta rekomendētie inhalatori un citi nepieciešamie medikamenti iespējama slimības saasinājuma novēršanai. Parādoties šiem simptomiem, NMP dienesta mediķi iesaka atgriezties iekštelpās. Šādam ārējo faktoru izraisītam veselības un pašsajūtas pasliktinājumam nevajadzētu būt ilglaicīgām.
M.Šics atkārtoti uzsver, ka attālums no Īslandes ir pārāk liels, lai vulkānisko pelnu cietās daļiņas mūsu reģionā pat teorētiski uz zemes nokļūtu tādā koncentrācijā, kas būtu lielāka un cilvēkam kaitīgāka kā pa ielu garāmbraucošas automašīnas paceltie putekļi.