Šogad pirmo reizi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību ir noteikts veselības aprūpes minimums, kas pienākas ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
Līdz šim noteikumos tika definēts tikai "negatīvais grozs" jeb tie pakalpojumi, kurus valsts neapmaksā, piemēram, zobārstniecība pieaugušajiem, kosmetoloģiskie pakalpojumi, abortu veikšana un citi, stāsta Veselības ministrijas (VM) Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Pole.
Turpretī no šā gada noteikumos arī skaidri norādīts, ka valsts apmaksā ģimenes ārsta un viņa komandas sniegto veselības aprūpi, kā arī profilaktisko apskati vienreiz gadā, speciālista sniegto veselības aprūpi, laboratoriskos izmeklējumus un medicīniskās manipulācijas ar ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu, dienas stacionārā sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, mājas aprūpi, neatliekamās medicīniskās brigādes sniegto palīdzību, neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu slimnīcās un traumpunktos.
Tāpat saskaņā ar noteikumiem tiek apmaksāta veselības aprūpe slimnīcās, kuras 24 stundas diennaktī sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību un steidzamo medicīnisko palīdzību, nodrošinot vairāku speciālistu palīdzību un nepieciešamos izmeklējumus. Tiek apmaksāta arī aprūpe slimnīcās pēc ārstniecības posma pabeigšanas slimnīcā, kura 24 stundas diennaktī sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī hronisku slimību paasinājuma gadījumos.
Valsts nodrošina arī rehabilitāciju pēc ārstniecības posma pabeigšanas slimnīcā, kura sniedz 24 stundu neatliekamo medicīnisko palīdzību, steidzamo palīdzību vai medicīniskās rehabilitācijas dinamisko novērošanu, kā arī nodrošina kompensējamās zāles un medicīnas ierīces.
Pole gan atzīst, ka pastāv problēma sabalansēt iedzīvotājiem pienākošos minimumu ar finanšu iespējām. Tā, ņemot vērā ierobežotās finanses, uz atsevišķiem valsts apmaksātiem pakalpojumiem jāstāv rindā. Līdz ar to, ja cilvēks nevēlas gaidīt, viņam jāmaksā pašam, pretējā gadījumā pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta.
Viņa arī vērš uzmanību uz to, ka tāda pati situācija ir citās valstīs, kur jāgaida rindā pēc pakalpojumiem.
Kā ziņots, "Pacientu ombuda" vadītāja Liene Šulce intervijā Latvijas Radio iepriekš sacīja, ka valstij ir pienākums nodrošināt iedzīvotājiem veselības aprūpes minimumu, kā to paredz Satversme, bet neviens nezina, kāds šis minimums ir.
Pēc Šulces teiktā, ir skaidrs, ka naudas vajag vairāk, bet pašlaik ir svarīgi pateikt, ko varam paveikt ar to, kas mums ir.
Pacientu ombuds saņem daudz sūdzību par dubulto sistēmu viena pakalpojuma sniegšanā - vai nu cilvēks pats maksā par pakalpojumu un saņem to uzreiz, vai arī gaida rindā uz valsts apmaksātu pakalpojumu.