Farmaceiti pozitīvi vērtē elektronisko recepšu ieviešanu Latvijā un uzskata, ka šāda sistēma ļautu kontrolēt pareizu un pamatotu zāļu lietošanu.
"Tas ir projekts, kas vitāli nepieciešams visām pusēm - pacientiem, ārstiem, farmaceitiem un kontrolējošām valsts institūcijām. E-recepte ir tikai viena maza sastāvdaļa no kopēja e-veselības procesa, kurā ir pacienta datu bāze, kur ārsts izdara ierakstus, bet aptiekā farmaceits datorā apskata recepti, atzīmē izsniegto medikamentu daudzumu un vajadzības gadījumā ieraksta klienta teikto, lai informētu ārstu," atzīst SIA "Euroaptieka" valdes locekle Inga Zemdega-Grāpe.
Latvijas aptieku pārstāvji uzskata, ka e-recepte samazinātu farmaceita birokrātisko slogu, īpaši strādājot ar kompensējamiem medikamentiem. Atsevišķās aptiekās patlaban ir īpaša štata vieta, kuras darbinieks nodarbojas ar birokrātisko recepšu uzskaitvedību. E-recepšu ieviešana samazinātu arī kļūdu skaitu receptē. Apmēram līdz pat 3% gadījumos farmaceitam ir jākontaktē ar medikamenta izrakstītāju, lai noskaidrotu kļūdas iemeslu.
Ar e-receptes palīdzību būtu iespējams veidot klienta vēsturi, kas uzlabotu ārstēšanas vai profilakses kvalitāti.
Kā e-receptes trūkumu Zemdega-Grāpe min to, ka būs nepieciešamas investīcijas, programmējot un nodrošinot pieeju datubāzei, arī uzņēmējiem būs nepieciešamas investīcijas, izdarot izmaiņas savās kases programmatūrās.
Savukārt "Ilmas aptiekas" pārstāvji uzskata, ka e-recepešu izmantošana varētu būt apgrūtināta aptiekām, kuras nav datorizētas, kā arī lauku aptiekām, kurām bieži vien nav līdzekļu aptiekas modernizācijai.
"Ir bezgala žēl, ka pašlaik projekts ir nozudis koridoros, kaut investēta milzīga nauda - pie 900 000 latu. Pašlaik izskatās, ka tas aizmirstībā apput un zaudē savu aktualitāti. Igaunijā projektu ieviesa šī gada 1.janvārī," stāsta Zemdega-Grāpe.
Jau ziņots, ka arī Igaunijas aptiekas pirms pārejas uz jauno elektronisko recepšu sistēmu izteica zināmas bažas, ka vairums aptieku sākumā vēl neprastu izmantot šo sistēmu.