No 1991.gada līdz 2006.gadam regulāri smēķējošo meiteņu skaits 15 gadu vecumā palielinājies no 5% līdz 23%, secināts skolēnu veselības paradumu pētījumā, kas ir starptautisks Pasaules Veselības organizācijas atbalstīts projekts.
Veselības ekonomikas centra vecākā sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudule uzsvēra, ka pētījumu rezultāti rāda, ka smēķēšana un pasīvā smēķēšana ir riska faktors sirds un asinsvadu, elpošanas orgānu, audzēju un daudzām citām hroniskām slimībām, kas ir prioritāra sabiedrības veselības problēma patlaban Eiropā un arī Latvijā.
"Pētījumos par smēķēšanas paraduma izplatību pierādīta tās cieša saistība ar demogrāfiskajiem un sociāli ekonomiskajiem faktoriem, kā arī ar valstī īstenotajiem smēķēšanas ierobežošanas pasākumiem. Smēķēšanas ierobežošanas politika daudzās pasaules valstīs palīdzējusi būtiski samazināt smēķēšanas izplatību un tās izraisītās sekas populācijā," norādīja Pudule.
Laika periodā no 1998.gada līdz 2008.gadam Latvijā veikts pētījums, lai noskaidrotu, kā mainījusies smēķēšanas un pasīvās smēķēšanas izplatība Latvijas pieaugušajiem iedzīvotājiem saistībā ar valsts īstenoto smēķēšanas ierobežošanas politiku. Pētījumā 1998., 2000., 2002., 2004., 2006. un 2008.gadā aptaujāti 3000 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem.
Pētījumā "Jauniešu smēķēšanas izplatība Latvijā" piedalījās jaunieši vecumā no 13 līdz 15 gadiem. Šī pētījuma rezultāti parāda, ka 25,9% nesmēķējošo un 19% smēķējošo skolēnu uzskata, ka zēniem-smēķētājiem ir vairāk draugu, 17,3% nesmēķējošo un 14% smēķējošo skolēnu uzskata, ka meitenēm-smēķētājām ir vairāk draugu, 6,2% nesmēķējošo un 8,2% smēķējošo skolēnu uzskata, ka smēķēšana padara zēnus pievilcīgākus, un 5,8% nesmēķējošo un 5,1% smēķējošo skolēnu uzskata, ka smēķēšana padara meitenes pievilcīgākas.
2002.gadā 54,9% jauniešu cigaretes pirka veikalā, un 61,8% no viņiem neatteica pārdot cigaretes viņu vecuma dēļ. 2007.gadā situācija bija nedaudz uzlabojusies, un veikalā cigaretes varēja iegādāties 46,7% jauniešu, no tiem 56,2% gadījumu pārdevēji neatteicās pārdot cigaretes viņu vecuma dēļ.
Skolēnu veselības paradumu pētījuma, kas Latvijā kopš 1990./91.gada veikts piecas reizes, rezultāti liecina, ka gan smēķēt mēģinājušo, gan regulāri smēķējošo īpatsvars zēniem ir lielāks nekā meitenēm visās vecuma grupās. Šī starpība strauji samazinās pēdējos gados. Regulāri smēķējošo zēnu īpatsvars nedaudz samazinājies, bet desmit reizes pieaudzis regulāri smēķējošo meiteņu īpatsvars.
Gan Pudule, gan VSIA "Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs" Narkoloģijas palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirāne arī pauda bažas par to, ka vecāki neapzinās ūdenspīpju būtību un publiski stāsta par to, ka viņi saviem nepilngadīgajiem bērniem no eksotiskām valstīm kā suvenīru atved ūdenspīpi.
"Vienu stundu ilgā ūdenspīpes lietošanas reizē ieelpo 100-200 reizes lielāku dūmu tilpumu, nekā izsmēķējot vienu cigareti. Ūdenspīpju dūmi satur tvana gāzi, smagos metālus, vēzi izraisošus ķīmiskus savienojumus. Turklāt, pīpējot ūdenspīpi, arī apkārtējie tiek pakļauti dūmu ietekmei un kļūst par pasīviem smēķētājiem. Turklāt, lietojot kopēju iemuti, ir nopietns risks inficēties ar tuberkulozi, hepatītu, herpes vīrusu un citām infekcijas slimībām. Sadegot oglei, rodas indīgas vielas - tvana gāze, smagie metāli. Pīpējot ūdenspīpi, organismā tiek ieelpots nikotīns un oglekļa dioksīds," uzsvēra Stirāne.
Pētījumos secināts, ka Latvijā vēl arvien ir samērā augsta smēķēšanas un pasīvās smēķēšanas izplatība vīriešiem, bet tai ir stabila tendence samazināties, īpaši grupā ar augstāku izglītības līmeni. Savukārt iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni smēķē vairāk.
Savukārt smēķēšanas izplatība sievietēm ir vidēji augsta, tomēr tai ir tendence samazināties, īpaši pasīvai smēķēšanai darba vietā. Piemēram, 1998.gadā ikdienas smēķētāju īpatsvars vīriešu vidū bija 51,3%, sieviešu vidū - 19,6%, savukārt 2008.gadā smēķēja 45% Latvijas vīriešu un 15,6% Latvijas sieviešu.
"Smēķēšanas ierobežošanas politikas rezultātā Latvijā vērojamas pozitīvas izmaiņas smēķēšanas un pasīvās smēķēšanas ieradumos. Lai vēl būtiskāk samazinātos smēķēšanas izplatība, skarot arī mazāk izglītotās un tādēļ sociāli neaizsargātās grupas, nepieciešama konsekventa visaptverošas smēķēšanas ierobežošanas valsts programmas ieviešana," uzskata Pudule.
Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta Veselības profilakses nodaļas vadītāja Inga Liepiņa atgādināja, ka no rītdienas, 1.aprīļa, kafejnīcās, restorānos un citās sabiedriskās ēdināšanas vietās tiek pilnībā aizliegta smēķēšana, tostarp arī ūdenspīpju. "Pēdējās dienās mēs esam saņēmuši vairāku kafejnīcu, kuras piedāvā ūdenspīpju pakalpojumus, īpašnieku pārmetumus, ka valsts ar aizliegumiem grauj viņu biznesu. Ūdenspīpēs tiek izmantoti tabakas izstrādājumi, tādēļ nevar būt diskusijas par to, ka šajās kafejnīcās varētu turpināt piedāvāt ūdenspīpju pīpēšanas pakalpojumus," teica Liepiņa.
Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis uzskata, ka smēķēšanas ierobežošanai jāpalielina vecums, no kura ir atļauts iegādāties un no kura drīkst tirgot cigaretes un tabakas izstrādājumus, jāpalielina cigaretēm pievienotās vērtības nodoklis, kā arī jāizstrādā un jāievieš smēķēšanas ierobežošanas valsts programma.