Sakārtojot sociālās aprūpes centru darbību, Labklājības ministrija (LM) apsver iespēju vairākus aprūpes centrus reģionos reorganizēt jeb slēgt. LM gan cenšas situāciju raksturot iespējami saudzīgi – "pagaidām nekas vēl nav izlemts", "cilvēki necietīs".
Jau gada sākumā, samazinoties valsts budžetam arī sociālajā jomā, tika skaidri pateikts, ka notiks valsts sociālo aprūpes centru reorganizācija. Tie ir centri, kurus finansē valsts un kuros uzturas cilvēki ar intelektuālās un fiziskās attīstības traucējumiem. Veco ļaužu pansionātus, par kuriem šajā reorganizācijas plānā nav runas, uztur pašvaldības.
"Nevēlamies lietot tādu vārdu kā likvidācija, jo cilvēkiem, kuri mitinās šajos centros, ir kaut kur jādzīvo, arī ja notiek kādas strukturālas pārmaiņas, tāpēc ir un būs reorganizācija," sarunā ar Neatkarīgo saka LM Sociālo pakalpojumu un sociālā darba attīstības nodaļas vadītājs Aldis Dūdiņš. Pirmais solis šajā reorganizācijā ir reģionālo centru veidošana – Kurzemē, Latgalē, Zemgalē un Vidzemē, kā arī Rīgā, tātad 33 vietā būs pieci. "Pēc būtības tās būs sociālās aprūpes centru apvienības katrā reģionā, un ar to mēs vēlamies samazināt izdevumus administrācijai, proti, ja tagad katram pansionātam ir administrācija, tad reorganizējot reģionos paliks viena. Fiziski reģiona vadība atradīsies kādā no esošajiem sociālās aprūpes centriem, taču tas neskaitīsies galvenais pansionāts," skaidro A. Dūdiņš. Viņš apgalvo, ka pagaidām nav konkrēti zināms, kas vadīs apvienības un kur reģiona centri atradīsies. Tas būšot konkurss, kurā pretendentiem vajadzēs piedāvāt arī savu skatījumu uz sociālās aprūpes centru nākotni, protams, arī no tā viedokļa, kā varētu taupīt.
Valstij sociālās aprūpes centri nemaksā lēti, jo cilvēku uzturēšana tajos ir izmaksu ietilpīga – ēkas, komunālie pakalpojumi, noteikts darbinieku skaits, kas aprūpē klientus, mediķi. "Labklājības ministrs laikā, kad runāja, ka visur jānogriež līdzekļi, tomēr iestājās, lai šos centrus tas skartu mazāk, jo cilvēkiem taču ir jāēd. Tāpēc samazinājums galvenokārt veikts uz administratīvo izdevumu rēķina," uzsver LM speciālists. Jaunajai reģionu sistēmai jāsāk strādāt no nākamā gada. Tiesa, viņš nevar pateikt, kāds ietaupījums kopumā plānots. Tie varētu būt simti tūkstošu latu.
Ļoti piesardzīgi A. Dūdiņš runā par kāda pansionāta slēgšanu. Ir bijušas dažādas runas, bet konkrēta lēmuma nav. Savukārt labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) nenoliedz, ka ir runāts par četriem centriem. Visi šie centri ir tādi, kur iemītnieku skaits ir tikpat liels kā darbinieku skaits, kā arī konstatētas vairākas citas problēmas. Divus no tiem viņš nosauc – Piltene Kurzemē un Istra Latgalē. Šajos centros nav sakārtots arī zemes, uz kuras atrodas pansionāti, izmantošanas jautājums. Piemēram, zeme, uz kuras atrodas pansionāts Istra, pieder privātīpašniekiem, un pašlaik notiek tiesāšanās process. "Kāds būs iznākums, nezinām, taču pašvaldība ļoti vēlas, lai pansionāts tur paliek, tās ir reālas darba vietas," uzsver A. Dūdiņš.
Sociālās aprūpes centru jeb pansionātu turpmākā pastāvēšana tiek izvērtēta gan no finanšu resursu lietderīgas izmantošanas viedokļa, gan no tā, vai pansionātu iemītniekiem tiek nodrošināta pilnvērtīga aprūpe.
***
UZZIŅAI
Sociālās aprūpes centri
• Latvijā ir 33 valsts sociālās aprūpes centri (pansionāti), kuri tiek uzturēti par valsts līdzekļiem.
• Sociālās aprūpes centros dzīvo personas ar dažādu invaliditāti, kā arī bērnu sociālās aprūpes centros – mazuļi, kuru vecākiem atņemtas vecāku tiesības.
Reģions; Klientu skaits; Darbinieku skaits
Vidzeme 1013 574
Latgale 1175 699
Zemgale 793 450
Kurzeme 890 570
Rīga 788 941
Avots: LM