Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestam nav pamata neslēgt līgumu ar uzņēmumu Rīgas sanitārā autobāze, kas uzvarējis iepirkumā par transportlīdzekļu ar specializēto aprīkojumu un autovadītāju pakalpojumu Rīgas ātrajai palīdzībai turpmākajiem pieciem gadiem, apgalvo gan veselības ministre Baiba Rozentāle, gan NMP dienesta vadītājs Semjons Štrihs. Tas notiks jau pirmdien, neraugoties ne uz Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interesi par šo iepirkumu, ne arī premjerministra Valda Dombrovska (JL) pieprasīto paskaidrojumu.
Pastiprināta sabiedrības un mediju interese par šo konkursu ir divu iemeslu dēļ: vispirms – konkursā, kurā vismaz uz tuvākajiem pieciem gadiem uzvarētājam būtībā tiek garantēta samaksa no valsts, piesakās tikai viens uzņēmums, kurš arī uzvar; otrkārt, izskan bažas par apjomīgām naudas summām, kuras it kā ir mainītas konkursa sākumā un vēlāk. Šīs divas aizdomas piektdien mēģināja kliedēt pagaidām vēl ministres amatā esošā B. Rozentāle, Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs Armands Ploriņš un NMP dienesta vadītājs S. Štrihs.
"Varbūt kāds var šeit pateikt, kā nodrošināt ātrās palīdzības darbu, ja ir tikai vēlēšanās?" tā izveidojušos situāciju komentē S. Štrihs. Šī "tikai vēlēšanās" ir visiem pārējiem 17 uzņēmumiem, kuri izņēma konkursa noteikumus, bet konkursā savu dalību nepieteica. "Dabiski, mēs justos labāk, ja konkursā būtu pieteikušies konkurenti un Rīgā būtu divas vai trīs firmas," turpina S. Štrihs, "bet tauta ir obligāti jānodrošina ar ātro palīdzību, un es nepieļauju tādu situāciju, ka mums nebūtu ātrās palīdzības mašīnu." Iepirkumā pieteicās 18 uzņēmumi, trīs – starptautiski, taču tālāk piedalījās tikai viens – Rīgas sanitārā autobāze, kas nodrošina transportu arī pašlaik.
Lai nodrošinātu transportu pieciem gadiem, tika izsludināts starptautisks iepirkums ar ļoti stingrām prasībām, skaidro B. Rozentāle. Citādas prasības nemaz nedrīkst būt, jo tā ir ātrā palīdzība, nevis parasts auto. "Redzu te konkurences cīņu starp auto tirgotājiem, kuriem ir zaudējumi, bet mēs taču nevaram pirkt tikai mašīnas, mums vajag pakalpojumu," saka ministre.
Provizoriskā summa uz pieciem gadiem šī pakalpojuma apmaksai tiek paredzēta 21,6 miljoni latu, tomēr, kā uzsvēra ministre (un viņa uz precizējošo jautājumu, vai tiešām iepirkums netika izsludināts uz konkrētu summu, reaģēja neparasti asi), konkurss tiek izsludināts pakalpojumam, un nekāda summa – ne 21,6 miljoni (prognozētā līguma summa), ne 31,6 miljoni (konkursā noslēgtā līgumsumma) latu sākumā neparādās. "Un galvenais, šim uzņēmumam tiks maksāts pēc padarītā – par nostrādātajām stundām, nobrauktajiem kilometriem," bilst B. Rozentāle.
Kā tad radusies šī desmit miljonu atšķirība? Nekādas atšķirības neesot. Konkursa rīkotāji patur tiesības pieprasīt konkursa uzvarētājiem nepieciešamības gadījumā (piemēram, ja Rīgas ātrie apkalpotu lielāku reģionu vai būtu vairāk izsaukumu) nodrošināt papildu automašīnas. Tāpēc tam tiek paredzēts vairāk naudas, turklāt par trešdaļu. Ja izsekojam VM skaidrojumam, pašlaik ir jānodrošina 65 ātrās palīdzības vienības piecus gadus, bet vajadzības gadījumā līdz 85.