"Veselības ministrijas ziņojums par veselības aprūpes reformu nesniedz galveno atbildi – kāds tad ir tās mērķis un vai tas jau ir sasniegts," savu vērtējumu vakar pauda valsts kontroliere Inguna Sudraba.
Pēc viņas teiktā, nav atbildes, vai veselības reforma atrisina sistēmas problēmas un vai tiks panākts, ka iedzīvotāju veselības stāvoklis uzlabosies. Turklāt neesot arī kritēriju, pēc kuriem varēšot spriest par iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanos vai pasliktināšanos.
Pēc I. Sudrabas teiktā, piemēram, tas, ka 2009. gadā ir samazinājies neatliekamās palīdzības izsaukumu skaits pēc maksas ieviešanas par nepamatotu izsaukumu, nav viennozīmīgi vērtējams. Varbūt tieši pretēji – tas negatīvi ietekmē iedzīvotāju veselību, jo iedzīvotāji augstās maksas dēļ baidās saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, viņa sacīja. Nav arī skaidrības par visu finanšu līdzekļu izlietojumu veselības aprūpē. Kā uzsvēra I. Sudraba, viens no būtiskākajiem aspektiem, kas trūkst Veselības ministrijas sagatavotajos ziņojumos par reformām, ir tas, kā tiks nodrošināta veselības aprūpes finanšu līdzekļu caurskatāmība un finanšu izlietojuma efektivitāte.
Valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis gan iebilda, ka šā brīža situācija ir iepriekšējo periodu rezultāts un, ņemot vērā to situāciju, kas bija pagājušajā gadā, ļoti īsā laikā esot izdevies veikt reformas, kuras iepriekšējos desmit gados dažādu iemeslu dēļ nebija iespējams veikt. Bet reformu rezultāti būs vērtējami pēc vairākiem gadiem. "Jo veselībā ir tā – kad ieviešam reformu vai citus uz veselu sabiedrību vērstus pasākumus, to rezultātus mēs varam novērtēt tikai pēc vairākiem gadiem un tie ir mērāmi pēc noteiktiem kritērijiem," viņš sacīja. J. Bundulis arī uzsvēra, ka reformas mērķis ir skaidri definēts – nodrošināt veselības aprūpi ikvienam iedzīvotājam neatkarīgi no viņa dzīvesvietas, un, lai to panāktu, tiek veikti vairāki uzdevumi, piemēram, pārvaldes samazināšana, kas jau ir veikta, ārstniecības iestāžu optimizācija, speciālistu nodrošināšana slimnīcās un tamlīdzīgi.
