"Bada nāve" – šāds ieraksts Alūksnes slimnīcā bija jāveic kāda kuņģa slimnieka miršanas apliecībā, kurš vairs nav varējis uzņemt barību. Tā kā valsts plānveida operācijām valsts naudas vairs nepietiek, cilvēki gaida līdz pēdējam brīdim, kad stāvoklis kļuvis akūts un jau kā neatliekamus pacientus viņus nogādā slimnīcā.
Taču tas nozīmē arī ielaistu slimību, kas var beigties letāli vai ar invaliditāti. Un, pat ja nākotnes prognozes nav tik drūmas, ārstēšana jebkurā gadījumā būs daudz dārgāka nekā tad, ja kaiti apturētu sākuma stadijā.
Varēja novērst
Uz šo problēmu vakar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā norādīja slimnīcu pārstāvji. Alūksnes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Maruta Kalniņa atzina, ka līdz ar finansējuma samazināšanu veselības aprūpei smagi slimu pacientu skaits pieaudzis dramatiski. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, daudz vairāk pacientu slimnīcā nonākot ar audzējiem, asiņošanu kuņģa un zarnu traktā. "Un tas ir arī tāpēc, ka nav plānveida operāciju. Tagad par valsts naudu tās vairs neveic. Un, ja cilvēkam pašam nav naudas, viņš gaida šo stāvokli, kamēr viņu ieved slimnīcā," viņa uzsvēra. "Tas, ka ielaisto slimību skaits strauji pieaug, ir skaidri redzams," sacīja arī Kuldīgas slimnīcas vadītājs, bijušais veselības ministrs Ivars Eglītis. "Kāpēc tā vietā, lai mēs plānveidīgi operētu asinsvadus un glābtu cilvēku no invaliditātes, mēs griežam nost kājas? Kāpēc mums viena gada laikā pirmreizējā invaliditāte ir pieaugusi par 50%? Un kas to apmaksā un no kādas naudas? Kāpēc mēs esam nonākuši lielā parādu verdzībā, pacienti ir parādā slimnīcām par pacientu iemaksām nenormālus ciparus un viņus vajā parādu piedziņas kompānijas?" viņš uzdeva retorisku jautājumu virkni, atgādinot jau viņa ministrēšanas laikā daudzkārt uzsvērto, ka Latvijā veselības aprūpe tiek finansēta visvājāk, salīdzinot ar pārējām Eiropas valstīm. Taču šis apsvērums neatturēja valdību un vēlāk Saeimu veselības budžetam nogriezt vairākus desmitus miljonu latu. "Tas bija jāņem vērā, ķeroties klāt finansējuma samazināšanai. Ārstniecībai samazinātā nauda nesamazina slimnieku skaitu. Varbūt citos tautsaimniecības sektoros, samazinot finansējumu, apstājas ceļu būves vai celtniecība. Bet ārstniecībā finansējuma samazinājumam seko pacientu skaita pieaugums, nevis kritums," sacīja I. Eglītis.
Prasīs 50 miljonus
Arī Veselības ministrijā atzīst – jā, problēmas ir un ielaisto slimību skaits palielinās. Tāpat ir skaidrs, ka tiks meklēta arī papildu nauda. Šobrīd tiek lēsts, ka būs nepieciešami vēl 50 miljoni latu. Tiesa, arī tas ir tikai neatliekamās palīdzības nodrošināšanai, kur jau gada pirmajos mēnešos pārtērētas kvotas. To, ka slimnīcās tiks atjaunota plānveida palīdzība, neviens nesola. Veselības ministrija pagaidām apkopojot informāciju par naudas izlietojumu, pacientu skaitu, pacientu stāvokli un iespējamajiem virzieniem, ko darīt, un tiekot gatavots ziņojums iesniegšanai Ministru kabinetā. "Bet plašas iespējas kaut ko mainīt, godīgi sakot, vairs nav," sacīja Veselības ministrijas valsts sekretārs Armands Ploriņš. Pēc viņa teiktā, praktiski vairs nav samazināma arī veselības aprūpes administrācija, kas būtiski reformēta jau pērn. Un, pat ja to pilnībā likvidētu, nesanāktu pat desmitā daļa no tā, ko vajadzētu ārstniecībai.
Atspēlēsies nākotnē
Jāatgādina, ka, salīdzinot ar pērno gadu, kad jau bija problēmas nodrošināt valsts apmaksāto medicīnisko aprūpi, šogad veselības aprūpes budžetā ir vēl par 70 miljoniem latu mazāk, kas izrādījies par divām trešdaļām vairāk, nekā varēja, lai stacionāra līmenī cilvēkus neatstātu vismaz bez neatliekamās palīdzības. Šajā sakarā I. Eglītis uzsvēra, ka tādējādi aprēķinātie 50 miljoni latu, kas būs jāmeklē, neesot vis papildus piešķirtā nauda medicīnai, bet gan atpakaļ atdota no tā, ko pretēji iepriekš izteiktajiem brīdinājumiem noņēma par daudz. Ārsti jau vairākkārt uzsvēruši, ka, ilgtermiņā domājot, ierobežojot ārstniecības pieejamību, vēlākie zaudējumi būs daudz lielāki. To vakar atgādināja arī M. Kalniņa. "Krīze noteikti beigsies. Bet kā valsts no tās izies, ja ekonomiskā izaugsme ir atkarīga tieši no iedzīvotāju veselības," viņa sacīja.
***
VM par ielaisto slimību skaitu
Veselības ministrijas valsts sekretārs Armands Ploriņš:
– Ielaistie gadījumi tiešām pieaug būtiski, par ko liecina arī statistika. Un tas arī izmaksā jau daudz dārgāk. Veselības ministrija ik nedēļu apkopo informāciju par ielaistajiem gadījumiem, un ilustrācijai varu minēt piemēru, ko mediķi atsevišķās specialitātēs stāsta kā tādu bēdīgu kuriozu, – uz Latviju sāk braukt speciālisti no citām valstīm skatīties un mācīties tos gadījumus, kādus viņi savās valstīs jau sen vairs nav redzējuši. Nav piepildījušās arī mūsu cerības, ka, palielinot apjomu ambulatorajā sektorā, kas izmaksā daudz lētāk, varētu samazināties pacientu skaits stacionāros. Tāpēc stacionārajai palīdzībai, ja tendence paliek tāda, kāda ir, pietrūkst trešā daļa finansējuma jeb 50 miljoni latu, kas domāts, lai tikai sniegtu neatliekamo palīdzību.