Līdz šāgada 1. jūlijam ir jāpabeidz visas Latvijas ātro palīdzību pārņemšana, lai gada vidū Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestu varētu uzskatīt par pilnīgi vienotu, saka NMP dienesta direktora vietniece Renāte Pupele.
Pagaidām gan realitātē izskatās citādi – virkne pašvaldību vienotajam dienestam savus ātros vēl nav atdevušas. Ja ar dažām panākta vienošanās un jūnijā ātrie dienestā iekļausies, tad citas, piemēram, Jūrmala, pat nedomā.
Gadu NMP dienests noslēdza ar 150 "pārņemtām" brigādēm, tātad lielākā daļa no ātrajām palīdzībām jau strādā vienotā dienestā, bet pašvaldībām palikušas kopumā 37 brigādes un 17 brigāžu lokalizācijas vietas. Kad sākās šī reforma, visas ātrās palīdzības brigādes piederēja pašvaldībām un tādu bija kopumā 183. Šogad reformu plānots pabeigt, un tad būtu 187 brigādes visā Latvijā un 101 brigāžu atrašanās vieta jeb ātrās palīdzības stacija. Izveidotas arī septiņas jaunas brigāžu vietas – četras brigādes pārvietotas uz Līgatni, Straupi (Plāci), Ezeri un Aglonu, bet no jauna izveidotas brigādes Kuldīgā, Tilžā, Taurenē, Rundēnos. Saskaņā ar NMP dienesta plāniem līdz 2012. gadam plānotas vairāk nekā 30 jaunas brigāžu izvietojuma vietas visā valstī.
Uzrunātas, bet neiekļaujas
Pašlaik dienestā vēl nav iekļāvusies Jūrmala, Liepāja, Ventspils, Dobele, Ogre, Jēkabpils un Rēzekne. "No pašvaldībām dzirdam bažas, ka centralizētā dienestā samazināsies brigāžu skaits, gluži otrādi – mēs tās palielinām, mainām brigāžu izvietojumu, lai iedzīvotājiem būtu tuvāk," saka R. Pupele. Uz izsaukumu brauc tuvākā brīvā brigāde un pacientu nogādā uz atbilstošo slimnīcu vai specializēto centru. "Pārņemot brigādes no slimnīcām, konstatējam, ka daudzviet ātrā palīdzība nav bijusi prioritāte," saka R. Pupele. Tas nozīmējot, ka ātrie bijuši slikti aprīkoti, gandrīz "pliks" auto, kādā slimnieku vest nedrīkst, bet tas esot darīts.
Aprīlī dienestam pievienosies bijušais Jēkabpils rajons. Ar pārējiem uzsāktas vai plānots uzsākt sarunas.
Kāpēc vilcinās?
Visskaļākie protesti par iesaistīšanos dienestā līdz šim dzirdēti no Jūrmalas. Pēdējoreiz izskatot šo jautājumu, Jūrmalas dome nolēma nepiekrist pašvaldības palīdzības nodošanai NMP dienestam, ņemot vērā vairākus apstākļus, kas varētu pasliktināt iedzīvotāju, tūristu un atpūtnieku operatīvu palīdzības saņemšanu. Jūrmala lepojas ar to, ka pašlaik viņiem nav nevienas automašīnas, kas būtu vecāka par septiņiem gadiem, un autoparks ir vislabāk aprīkotais Latvijā. Vienotais valsts dienests ar tādu aprīkojuma līmeni nevar lepoties, uzsver Jūrmalas domē. "Zinot valsts ekonomisko stāvokli, nekorekti pašlaik ir NMP dienesta solījumi par mūsdienīgām tehnoloģijām un informātikas sistēmām, kas nākotnē tiks iegādāti par Eiropas finansētiem projektiem. Mēs paši esam iegādājušies elektronisko izsaukumu programmu ADIS, un dienests ar to jau gadu strādā – valstī kopumā šādas sistēmas izveide ir tālas nākotnes sapnis," savs viedoklis ir Jūrmalas ātrās palīdzības valdes priekšsēdētājam Uldim Ciekuram.
Kas cits atliek?
Liepāja vēl nav pievienojusies vienotajai sistēmai. Liepājas reģionālās slimnīcas ātrās palīdzības nodaļas vadītājs Uldis Balodis atzīst, ka ir notikušas sarunas un, visticamāk, līdz gada vidum arī Liepājas ātrā palīdzība iekļausies dienestā. Tiesa, pārlieku liels entuziasms nav jūtams arī liepājnieku attieksmē pret apvienošanos. "Varētu teikt tā – mums nebija redzams ieguvums no pievienošanās, dienests mums ir sakārtots, nav bijušas līdz šim tādas starprajonu problēmas," saka U. Balodis, "tas ir tīri valstiski izlemts, politisks lēmums, un to ne jau ārsti pieņem, bet pašvaldība. Bet kopumā neredzam jēgu principam – jo ātrāk pievienosies, jo labāk."
Liepājnieki zināmā mērā ir neapmierināti ar Kurzemes reģiona galvenā ātrās palīdzības punkta izvietojumu, proti, tas ir Kuldīgā. Kāpēc ne pie mums, kur jau ir izvietoti reģiona galvenie ārkārtas situāciju dienestu vadības punkti – gan policija, gan ugunsdzēsēju un glābšanas dienests? "Domāju, to pašu var teikt arī par slimnīcu," saka U. Balodis, "te ir neonatoloģijas centrs, psihiatrija, narkoloģija, insulta vienība. Jaunajam dienestam vajadzētu būt skaidriem principiem, ka brigādei jābrauc uz to slimnīcu, kur var sniegt vislabāko palīdzību." NMP dienestā Neatkarīgajai skaidro, ka lēmums par Kuldīgu kā reģionālo centru tika pieņemts valdībā jau 2005. gadā, kad NMP dienests vēl nemaz nebija izveidots.