Kamēr slimnīcas ceļ trauksmi par valsts budžeta līdzekļu trūkumu pat neatliekamās medicīniskās palīdzības apmaksai, tā sauktā sociālā spilvena nauda, kas pamatā domāta trūcīgo un maznodrošināto personu ārstēšanai, aizvien paliek pāri.
Šogad šim mērķim paredzēti 24 miljoni latu, tas nozīmē, ka mēnesī pieejami vidēji 2 miljoni latu.
Taču līdzšinējie rādītāji liecina, ka netiek apgūta pat desmitā daļa no tās. Piemēram, janvārī iztērēti vien apmēram 150 000 latu. Tas gan ir vairāk nekā pērn, kad šāda iespēja tikko bija dota. Taču joprojām iespējas netiek pilnībā izmantotas. Piektdien veselības ministre Baiba Rozentāle gan tiekas ar šīs naudas aizdevējas – Pasaules bankas direktoru Centrāleiropas un Baltijas valstīs Pīteru Haroldu, un tikšanās laikā plānots runāt par šīs naudas izmantošanu un iespējamo personu loka paplašināšanu, kuru veselības aprūpes nodrošināšanai to varētu izmantot. Veselības aprūpes nodrošinātāji gan neslēpj, ka vainojamas arī mūsu pašu birokrātijas problēmas un, iespējams, nepārdomātā kārtība, lai pie minētās naudas tiktu.
Piemēram, šogad tika dota iespēja sociālā spilvena naudu izmantot arī ģimenes ārstu praksēm, lai pieaugošās slodzes apstākļos būtu iespēja algot vēl vienu medicīnas māsu. Šī iespēja piedāvāta 668 ārstu praksēm, taču pagaidām to izmantojusi tikai sestā daļa. Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska faktu skaidro ar to, ka šī iespēja saistīta arī ar papildu slodzi pašam ārstam. Proti, lai medicīnas māsu drīkstētu algot, darba samaksu nodrošinot no sociālā spilvena naudas, prakses darba laiks jāpagarina par divām stundām. Taču ārstam tas nenozīmē papildu ienākumus. Latvijas Pašvaldību savienība savukārt norādījusi uz problēmām, kas saistītas ar sarežģīto kārtību pacientu iemaksas kompensēšanai trūcīgajām un maznodrošinātajām personām, jo tas nozīmē arī papildu slodzi jau tā pārslogotajiem sociālajiem dienestiem. Jāatgādina, ka sociālā drošības tīkla atvieglojumi veselības aprūpes saņemšanai pienākas trūcīgajiem pacientiem un pacientiem ar ienākumiem zem 120 vai 150 latiem, saņemot 50% atlaidi.
***
UZZIŅAI
Līdzekļi no sociālā drošības tīkla stratēģijas līdzekļiem veselības aprūpei pieejami:
• lai segtu pacienta iemaksas pie ģimenes ārsta vai ārsta – speciālista;
• lai segtu līdzmaksājumu par vienā ārstēšanās reizē veiktajām ķirurģiskajām operācijām līdz 15 latiem;
• lai segtu maksājumus par uzturēšanos ārstniecības iestāžu izveidotajās viesnīcās, proti, ja nepieciešams palikt pa nakti dienas stacionāros;
• lai segtu valsts kompensējamo medikamentu izmaksas;
• lai ģimenes ārstu praksēs apmaksātu vēl vienas medicīnas māsas darbu.
