Līdzekļi neatliekamās palīdzības finansēšanai stacionāros vispirms būtu jāmeklē veselības nozares iekšienē – tāds viedoklis izskan gan parlamentā, gan valdībā. Arī Veselības ministrijas pārstāvji atzinuši: iespējams, daļu naudas tiešām var atrast pašas nozares makā, piemēram, ambulatorajā sektorā.
Tur situācija nav tik dramatiska, drīzāk otrādi – ņemot vērā, ka veselības aprūpes organizētāji vēlējās pārlikt uzsvaru no pacientu ārstēšanas stacionārā uz ambulatoro palīdzību, šogad bija plānots apmaksāt pat vairāk pacientu apmeklējumu pie ambulatorajiem speciālistiem nekā pērn. Ņemot vērā situāciju, daļu šim mērķim paredzētās naudas varētu atdot slimnīcām. Taču no ministrijas arī jaušama pozīcija, ka bez papildu finansējuma līdz gada beigām neiztikt.
To, ka finansējums daudzām pacientu dzīvībai un veselībai būtiskām ārstniecības programmām meklējams pašā veselības aprūpes sistēmā, kur nauda ne vienmēr tērēta lietderīgi vai arī vienkārši nav pārdomāti sadalīta, vairākkārt uzsvēruši deputāti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Vakar izskatīšanai pieprasījumu komisijā parlamentā nodeva arī Saeimas opozīcijas partiju – LPP/LC un Saskaņas centra – pieprasījumu premjeram Valdim Dombrovskim (JL), kurā deputāti prasa steidzamu premjera iesaistīšanos šā jautājuma risināšanā. Pieprasījuma vēstulē arī norādīts uz jomām, kur šajā nozarē saskaņā ar Valsts kontroles secinājumiem nauda tiek tērēta nelietderīgi un kas arī varētu būt papildu finansēšanas avots ārstniecībai. Piemēram, 2008. gadā P. Stradiņa slimnīca 36 000 latu samaksājusi par reklāmas raksta izvietošanu izdevumā European Times. Tāpat vairākas slimnīcas, piemēram, P. Stradiņa un Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, nepamatoti izmantojušas ārpakalpojumus. Deputāti arī apšaubījuši vakcinācijas kalendāra paplašināšanu, no valsts budžeta apmaksājot potes pret rota, pneimokoka un papilomas vīrusu, kas divos gados prasīšot 12 miljonus latu, kamēr Latvijā vēl pilnībā nav noregulēta bērnu vakcinācija daudz biežāku slimību profilaksei. Kā norādīja LPP/LC deputāts Ainārs Baštiks, viena no tādām slimībām ir, piemēram, ērču encefalīts.
Šonedēļ veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) atrodas darba vizītē Ķīnā, līdz ar to jautājumu risināšana politiskā līmenī nav daudz virzījusies uz priekšu. Latvijas Slimnīcu biedrība vērsusies arī pie premjera V. Dombrovska, lai viņš kā valdības vadītājs iesaistītos problēmas risināšanā, taču pagaidām konkrētāki premjera plāni nav zināmi. Pagaidām nav arī plānota premjera un veselības ministres tikšanās, lai pārrunātu stacionāros sniegto medicīnas pakalpojumu finansēšanu. Iespējams, lielāka skaidrība varētu būt nākamnedēļ. Tiesa, Veselības ministrijā jau iepriekš sacīja, ka jāpagaida arī februāra un marta rādītāji, jo tie daudz objektīvāk varēs sniegt priekšstatu par budžeta situāciju un papildus nepieciešamā finansējuma apjomu.
