Latvijas slimnīcas sniegušas vairāk pakalpojumu, nekā plānots

Janvāra dati liecina, ka slimnīcas jau pirmajā mēnesī ir būtiski pārtērējušas janvārim atvēlētos līdzekļus, tomēr Veselības ministrija (VM) sola, ka par neatliekamās palīdzības sniegšanu tiks samaksāts visām slimnīcām.

Ja kopumā Latvijā pārstrāde veido 54,28%, tad atsevišķās slimnīcās nauda pārtērēta pat sešas reizes vairāk, nekā janvāra mēnesī bija atvēlēts, liecina Veselības norēķinu centra (VNC) apkopotie dati.

Vissarežģītākā situācija gada pirmajā mēnesī bijusi reģionos, kur, piemēram, Krāslavas slimnīcā pārtērēts pat vairāk nekā sešas reizes vairāk līdzekļu, nekā mēnesim bija ieplānots. Vismaz uz pusi vairāk naudas iztērēts arī Madonas, Balvu, Preiļu, Jēkabpils, Cēsu un citās slimnīcās.

Nedaudz labākā situācijā janvārī bija Rīgas lielās slimnīcas, kaut gan arī tajās pārstrāde bijusi ievērojama - Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā - 49,16%, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā - 75,37%. Vienīgi Bērnu klīniskajā slimnīcā pārstrāde janvārī bijusi 1,9%, jo bērnu un grūtnieču aprūpi Veselības ministrija (VM) izvirzījusi kā prioritāti.

Tāpat pārsniegts arī ieplānotais hospitalizēto pacientu skaits. Plānoti bija nedaudz vairāk nekā 16 000, bet janvārī slimnīcās jau veikta 26 481 hospitalizācija.

VM gan mierina, ka neatliekamo palīdzību pacienti turpinās saņemt, kā arī uzsver, ka viena mēneša dati vēl neliecina par to, kāda būs situācija gada griezumā kopumā, jo tikai pēc pirmajiem trim mēnešiem varēšot spriest par tendencēm.

Kā ziņots, janvārī aptuveni puse no Latvijā sniegtajiem neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem nav apmaksāta, iepriekš ziņoja Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevģēnijs Kalējs.

Kā norādīja Kalējs, vissmagākā situācija ir Latvijas reģionos, piemēram, viena no sarežģītākajām ir Rēzeknē, jo tur slimnīcas pārstrāde neatliekamās palīdzības jomā ir 80%.

Skaidrojot situāciju, Slimnīcu biedrības vadītājs stāstīja, ka šādi apstākļi izveidojušies, jo neatliekamās palīdzības apmaksa tika rēķināta katrai slimnīcai, ņemot vērā pērn sniegto pakalpojumu skaitu. Taču 2009.gada 2.pusgadā vairākas slimnīcas Latvijā pārtrauca neatliekamās palīdzības sniegšanu, līdz ar to pieauga pakalpojumu apjoms palikušajiem pakalpojumu sniedzējiem.

Kalējs pauda sapratni, ka līdzekļu apjoms visai veselības aprūpes nozarei ir nepietiekams, taču šai problēmai ir jāmeklē risinājums.