Gada pirmie mēneši ļauj secināt, ka veselības aprūpes budžetā šobrīd naudas nepietiek, jo pat situācijā, kad slimnīcās tiek sniegta praktiski tikai neatliekamā palīdzība, tās strādā ar ievērojamiem zaudējumiem.
Atbildīgās amatpersonas mierina, ka cilvēki bez palīdzības nepalikšot, bet slimnīcām tiks samaksāts par visiem sniegtajiem pakalpojumiem. Šaubas gan ir par iespējām vajadzīgo naudu atrast, jo pat vienā mēnesī stacionāro iestāžu pārstrādes lēšamas miljonos.
Piemēram, janvārī no ārstniecībai atvēlētajām kvotām pārtērēti gandrīz četri miljoni latu, kas ir par 54% vairāk, nekā plānots, liecina Veselības norēķinu centra dati par stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu. Bija aprēķināts, ka gada pirmajā mēnesī naudas pietiks 16 309 pacientiem, realitātē slimnīcās hospitalizēti vairāk nekā 26 000. Ja šāda tendence turpināsies, gadam atvēlētais finansējums stacionāros var tikt iztērēts līdz augustam.
Turklāt atsevišķās slimnīcās tas var notikt vēl ātrāk. Piemēram, Rēzeknes slimnīca gada pirmajā mēnesī pārtērējusi 152% atvēlēto līdzekļu. Ja pacientu skaits paliek nemainīgs, nauda beigsies četru, piecu mēnešu laikā. Ogrē pārtēriņš bijis ap 90%, tātad tur naudas pietiktu sešiem mēnešiem, līdzīgi arī Ventspils slimnīcā, kur pacientu ārstēšanai iztērēts par 86% vairāk, nekā ļautu kvotas. Ne tikai reģionos, bet arī galvaspilsētā slimnīcās ārstniecībai iztērēts vairāk, nekā iedalīts. Piemēram, P. Stradiņa slimnīcai pārtēriņš bijis ap 50%, Austrumu slimnīcai – 75% apmērā. Naudas izteiksmē tie ir aptuveni miljons latu vairāk, nekā paredzēts katrai slimnīcai.
Kamēr slimnīcu pārstāvji zvana trauksmes zvanus, raksta ministrijai un valdības vadītājam Valdim Dombrovskim (JL), Veselības ministrija sola, ka bez neatliekamās palīdzības cilvēki nepalikšot un slimnīcām par veikto darbu samaksās pilnā apjomā. Tiesa, no kurienes nauda radīsies, nav skaidrs. Minēts, ka to meklēšot gan nozares budžetā, gan ārpus tā, taču konkrēti avoti minēti netiek. Veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) vien norāda, ka šajā ziņā cer uz atbalstu valdībā. Viņa uzsvēra, ka problēmas veselības nozarē varot atrisināt tikai adekvāts valsts budžeta finansējums; šo jautājumu ministre jau esot pārrunājusi ar finanšu ministru Einaru Repši (JL) un cerot uz viņa atbalstu risinājuma meklēšanā. Ministre gan arī piebilda, ka tā nebūs veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņa, domājot jau apspriestos variantus – valsts apmaksāto aprūpi nodrošināt tikai ienākuma nodokļa maksātājiem vai arī ieviest obligāto veselības apdrošināšanu. Saistot medicīnisko aprūpi ar nodokļu nomaksu, papildu nauda budžetā neienāktu, bet neatliekamā palīdzība jebkurā gadījumā būtu jānodrošina visiem. Savukārt obligātā veselības apdrošināšana esošajā ekonomiskajā situācijā esot nepieļaujama, jo tā nozīmē nodokļa sloga palielināšanu.
Drūmā situācija ar stacionārās un neatliekamās palīdzības nodrošināšanu tiek skaidrota ar skaudro finansējuma samazinājumu. Jau rakstīts, ka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai, Rīgas Dzemdību namam, Ainažu Bērnu psihoneiroloģiskajai slimnīcai finansējums salīdzinājumā ar pērno gadu samazināts par 11%, pārējām slimnīcām samazinājums bijis daudz būtiskāks – vidēji no 30% universitātes klīnikās līdz 37% reģionālajās slimnīcās. Turklāt vairākas slimnīcas Latvijā pērn tika reorganizētas un tajās vairs nesniedz neatliekamo palīdzību. Bet tas nozīmē – palikušajās neatliekamās palīdzības ārstniecības iestādēs pacientu skaits palielinās, jo cilvēki brauc vai tiek vesti no reģioniem, kurus pirms tam apkalpoja reorganizētās slimnīcas.
Līdzīga situācija, kad iedzīvotājiem draudēja palikšana bez neatliekamās palīdzības, jau bija pērn. Taču tad tika atrasti papildus 25 miljoni latu, lai palīdzību varētu nodrošināt, un B. Rozentāle neslēpj, ka cer uz līdzīgu scenāriju arī šogad. Veselības ministrijā vēl gan lēš, ka nākamajos mēnešos slimnīcu budžeti tik strauji vairs netukšosies. Dati par februāri būs zināmi marta vidū. Taču kā objektīvāko rādītāju ministrijas speciālisti min ceturkšņa datus, kad arī varēšot spriest, cik daudz papildu naudas nepieciešams.
