Līdz šim 85 ģimenes ārsti ir parakstījuši līgumu ar Veselības norēķinu centru (VNC) par papildu medicīnas māsas iesaisti ģimenes ārsta praksē trūcīgo un maznodrošināto pacientu apkalpošanai.
Kā pastāstīja Noviks, papildu māsas darba samaksu ģimenes ārstu praksēs saskaņā ar noteikumiem varētu saņemt 668 ģimenes ārstu prakses Latvijā.
VNC apkopotā informācija par finanšu izlietojumu janvārī liecina, ka no Sociālā drošības tīkla stratēģijas līdzekļiem papildu medicīnas māsas apmaksai ģimenes ārstu praksēs izlietoti 29 027 lati.
Kā iepriekš stāstīja VNC direktors Andrejs Doveiks, ģimenes ārsti nereti ir stāstījuši par lielo darba apjomu un nepieciešamību pēc papildu māsas, līdz ar to jaunā iespēja ļaus izvērtēt, vai papildu māsa patiesi atslogos ģimenes ārstus un sniegs reālu palīdzību praksē.
Ģimenes ārsti jau ir pauduši savu attieksmi pret jauno kārtību. Tā Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska minēja, ka papildu māsa ārstiem ir nepieciešama, taču būtu jāizvērtē noteikumi, uz kādiem ģimenes ārstiem māsa tiek piedāvāta.
Ģimenes ārsti tāpat jau esot uz "izdegšanas" robežas, bet līdz ar papildu māsu ārstiem tiek noteiktas papildu darba stundas, kas negatīvi varētu ietekmēt ģimenes ārstu darba kvalitāti darba dienas pēdējās stundās, uzskata Kozlovska.
Tāpat ziņots, ka veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) uzskata, ka papildu valsts apmaksātas medicīnas māsas iesaistīšana lauku ģimenes ārsta prakses darbā veicinās pacientu apmierinātību ar saņemto veselības aprūpi un samazinās ģimenes ārstu noslodzi.
Viņa uzsvēra, ka papildu māsa atslogotu ārsta darbu, galvenokārt nodarbojoties ar hroniski slimo pacientu aprūpi, pacientu izglītošanu profilakses jautājumos, veiktu vakcināciju un citus līdzīgus pakalpojumus.