Valsts finansējuma samazinājums veselības aprūpē ir mainījis noteikumus medicīnas pakalpojumu tirgū kopumā, ko skaudri izjūt arī privātās medicīnas iestādes.
Uz iespējamajām nepilnībām veselības politikas plānošanā un realizēšanā Veselības aprūpes darba devēju asociācija, kas pārstāv privātos medicīnas uzņēmumus, vērsusi arī uzmanību vēstulē Saeimas deputātiem.
Runājot par valsts apmaksāto veselības aprūpi, viens no principiem, kuru vajagot ieviest, pēc medicīnas sabiedrību pārstāvju domām, ir – nauda seko pacientam. Uz to Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē norādīja gan ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons, gan Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, kurš ir arī minētās asociācijas vadītājs. "Bet reāli notiek otrādi un pacienti ir spiesti doties tur, kur ir finansējums un nevis nauda seko pacientam, bet pacients seko naudai," sacīja M. Rēvalds. Proti, ārstniecības iestādēs ir dažāds rindu garums uz valsts apmaksātajiem medicīnas pakalpojumiem, un pacientam, ja viņš pie ārstēšanas grib tikt ātrāk, jāapzina, kādas rindas ir kurā iestādē, un jādodas uz to, kur var tikt pie vajadzīgā ārsta. Taču, pēc M. Rēvalda domām, pacientam vajadzētu ļaut iespējas izvēlēties, kuram ārstam un ārstniecības iestādei viņš vairāk uzticas, uz turieni arī doties, jo ir ārstniecības iestādes, kurās kvotas nemaz netiek izlietotas, bet ir tādas, kur pacientu rindas ir daudz lielākas, nekā iespējams apkalpot ar valsts iedalīto naudu. Izmaiņas finansēšanas sistēmā, pēc viņa domām, nodrošinātu arī vienlīdzīgākas iespējas un konkurenci starp ārstniecības iestādēm. Turklāt kā privātās medicīnas sektora pārstāvis M. Rēvalds arī novērojis, ka nereti pakalpojumu sniedzējus no ministrijas puses šķiro – mūsējie (valsts slimnīcas) un jūsējie (privātie).
Arī spēles noteikumi esot atšķirīgi.
Kamēr privātie medicīnas pakalpojumu sniedzēji, arī nodrošinot valsts apmaksātos apkalpojumus, darbojas uz ekonomiskiem principiem un spēj izdzīvot – pie visa tā, ka paši investē tehnoloģijās, lai sniegtu arī valsts apkalpojumus, valsts slimnīcas saņem investīcijas, struktūrfondu līdzekļus, ko ieguldīt aparatūrā. Un tagad, kad, ņemot vērā valsts apmaksāto pakalpojumu samazinātos apjomus, valsts iestādes sāk vairāk konkurēt arī maksas pakalpojumu laukā, tās izmanto valsts dotās iespējas, kamēr privātajiem to ir jāspēj nodrošināt no saviem līdzekļiem. "Tādējādi tiek iznīcināts sektors, kas darbojas uz ekonomiskiem principiem, jo vieniem, piemēram, datortomogrāfs ir par velti, bet mums jāpērk par naudu," skaidroja M. Rēvalds.
Austrumu slimnīcas, kas ir valsts kapitālsabiedrība, valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka gan norādīja, ka daudzi privāto iestāžu pārmetumi ir nepamatoti. Arī par ideju – nauda seko pacientam, viņš sacīja, ka to var ieviest tad, ja šī nauda ir. V. Boka gan piekrita, ka var domāt par slimnīcu statusa definēšanu – vai tās darbojas kā uzņēmējdarbības formas vai ne. V. Boka norādīja, ka citās valstīs tas ir īpaši atrunāts, taču Latvijā, piemēram, nav tāda slimnīcu likuma, kur to varētu noteikt.
