Paplašinot iedzīvotāju loku, kuri tiks atbrīvoti no pacientu iemaksām un citiem līdzmaksājumiem, nenoliedzami pieaugs pašvaldību sociālo dienestu darba apjoms. Tomēr gaidāmais ieguvums gan iedzīvotājiem, kuri saņems valsts apmaksātu veselības aprūpi, gan pašvaldību sociālajam budžetam ir būtiskāks, norāda veselības ministre Baiba Rozentāle.
„Latvijas Pašvaldību savienības centieni kavēt valdībā izlemta jautājuma stāšanos spēkā liecina par nevēlēšanos iedziļināties jautājuma būtībā. Tas vai pašvaldības spēs saviem iedzīvotājiem nodrošināt izziņu izsniegšanu, lai viņi saņemtu valsts apmaksātu veselības aprūpi ir darba organizācijas jautājums. Lielākās pašvaldības – Rīga un Daugavpils – ir apliecinājušas, ka spēs īsā laikā iedzīvotājiem izsniegt nepieciešamās izziņas. Uzskatu, ka jāmeklē risinājumi, kā iedzīvotājiem palīdzēt, nevis attaisnojumus, lai nedarītu,” saka ministre.
Ministru kabineta sēdē 12. janvārī tika apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas noteikumos, kas paredz paplašināt iedzīvotāju loku, kuriem valsts segs pacientu iemaksas un citus līdzmaksājumus, saņemot ārstnieciskos pakalpojumus. Plānots arī mazināt birokrātiskos šķēršļus un atcelt 50 latu maksājumu par kompensējamajiem medikamentiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 120 latus.
No pacientu iemaksām pilnā apmērā tiks atbrīvoti iedzīvotāji un viņu ģimenes locekļi, kuru ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 120 latus. Savukārt iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir līdz 150 latiem, tiks segtas pacienta iemaksas 50% apmērā un līdzmaksājums par vienā stacionēšanās reizē veiktu ķirurģisku operāciju nepārsniegs 15 latus.
Sociālās drošības tīkla stratēģijas ietvaros trūcīgās personas ir atbrīvotas no pacientu iemaksām. No 1. janvāra ir samazinātas pacientu iemaksas pie ārstiem speciālistiem no 5 latiem līdz 3latiem un par ārstēšanos slimnīcā no 12 latiem līdz 9,5 latiem par diennakti.