Britu un franču zinātnieki nākuši klajā ar jaunu ieteikumu cilvēkiem, kurus lidojuma laikā lidmašīnā vai, piemēram, braucot ar laivu, nomoka jūras slimība – viņiem jādara viss, lai šūpošanās ritms nesakristu ar pašu elpošanas ritmu.
Speciālisti norāda, ka tas nemaz nav tik vienkārši un garāku ceļojumu laikā šis ieteikums nav realizējams, taču īsiem braucieniem, piemēram, līdz pusstundas garumam, tas varētu būt noderīgs.
Londonas Impērijas koledžas un Lejasnormandijas universitātes zinātnieki savā pētījumā iesaistījuši 256 brīvprātīgos, kuriem piedāvāts ceļojums lidojuma simulatoros, kurus parasti izmanto pilotu apmācībai. Simulatori imitē diezgan spēcīgu turbulenci, to krēsliem nepārtraukti šūpojoties pat 60 grādu leņķī. Jāpiebilst, ka ar pusstundu ilgu uzturēšanos šajos krēslos jūras slimības simptomi novēroti visiem brīvprātīgajiem – kuram spēcīgāk, kuram mazāk izteiktā formā.
Zinātnieki sākuši meklēt kādas likumsakarības un konstatējuši, ka visvairāk no šūpošanās cieš cilvēki, kuri savu elpošanu pieskaņojuši šūpošanās ritmam, turklāt ieelpu intuitīvi veic brīdī, kad krēsls gāžas atpakaļ, bet izelpo, kad tas noliecas uz priekšu. Tieši viņiem jūras slimības simptomi novērojami visātrāk. Mazliet izturīgāki bijuši tie, kuri ieelpu veikuši brīdī, kad krēsls noliecies uz priekšu, taču vismazāk no jūras slimības cietuši tie, kuriem izdevies savu elpošanas ritmu padarīt pilnīgi neatkarīgu no šūpošanās ritma. Zinātnieki atgādinājuši, ka par līdzsvara izjūtu un mūsu ķermeņa stāvokli telpā atbild signāli, ko smadzenes saņem ne tikai no vidusauss, bez arī no kuņģa apvidus. Ja šie signāli nesakrīt (signāls no kuņģa smadzenēs nonāk vēlāk nekā signāls no vidusauss, un tie nesakrīt gadījumos, kad cilvēka ķermeņa stāvoklis strauji mainās), cilvēkam kļūst slikta dūša.