Kamēr veselības ministre Baiba Rozentāle par Valsts kontroles konstatēto trijās slimnīcās un Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), kas ir Veselības ministrijas (VM) pārraudzībā, teic, ka nepilnības neesot tādas, lai uzsāktu "raganu medības", vienā no revidētajām iestādēm – RSU – tomēr reaģēts asāk.
Tur sākta dienesta pārbaude un no darba atstādināti vairāki darbinieki. Šajā iestādē iespējamie pārkāpumi saistīti ar bēdīgi slaveno SIA Rīgas firma "Pamats" – to pašu, kas bija iesaistīta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas skandālā.
Par revīzijas rezultātiem Valsts kontrole paziņoja vakar. No revīzijas ziņojumos rakstītā izriet, ka saistībā ar RSU Valsts kontroli bažīgu darījuši vairāki fakti, kas saistīti ar būvniecību universitātē.
Fiktīvi darbinieki?
Pirmkārt, pēc cenu aptaujas RSU līgumu par rekonstrukcijas darbiem noslēdza ar sabiedrību SIA Pamats, kuras piedāvātā pakalpojuma cena – 124 832 lati – bija vairāk nekā divas reizes augstāka nekā pretendenta piedāvājums ar zemāko pakalpojuma cenu – 56 135 lati. Taču zemākās cenas piedāvātājs tika izslēgts no dalības konkursā, jo piedāvājumam bija pievienojis nevis atsauksmes par veiktajiem rekonstrukcijas darbiem, bet gan sarakstu ar veiktajiem līdzīga apjoma objektu rekonstrukcijas darbiem.
Turklāt RSU uz astoņiem mēnešiem – no 2008. gada maija līdz decembrim – pieņēma darbā divpadsmit SIA Pamats administrācijas darbiniekus – tehnisko direktoru, sekretāri, kvalitātes vadītāju, būvdarbu vadītāju un citus – kā celtniekus strādniekus. Saskaņā ar RSU sniegto informāciju minētie darbinieki universitātes dienesta viesnīcā esot veikuši būvdarbus, sanitārtehnikas un elektromontāžas darbus, par kuriem saskaņā ar darba un uzņēmuma līgumiem no RSU budžeta samaksāti 51 796 lati, lai gan saskaņā ar būvdarbu tāmi jau tajā paredzētā atlīdzība par veicamajiem darbiem universitātes dienesta viesnīcas remontam bija 15 346 lati. Līdz ar to kopumā izmaksas par veiktajiem darbiem bijušas 64 273 latu apmērā.
Ņemot vērā, ka no šīs firmas attiecīgajā laika posmā jau tika pirkti pakalpojumi, rodas jautājums, kāpēc jāpērk pakalpojums no firmas un vienlaikus darbā jāpieņem tās darbinieki? Valsts kontrole norāda uz risku, ka tādējādi RSU maksājumi SIA Pamats administrācijas darbiniekiem ir bijis būvdarbu izmaksu sadārdzinājums, kā arī pastāv iepriekšējās vienošanās risks.
Bijis pārsteigums
Ja pārmetumus par izvēli cenu aptaujā RSU noraida, jo esot rīkojusies atbilstoši Publisko iepirkumu likumam un iepirkuma procedūras nolikumam, tad par to, kāpēc bijusi nepieciešamība pieņemt darbā divpadsmit Pamata darbiniekus, neizpratni pauž arī pašā universitātē. RSU Komunikācijas departamenta pārstāve Agnese Anševica Neatkarīgajai atzina, ka šis Valsts kontroles atzinuma punkts "bija nepatīkami pārsteidzošs un arī mulsinošs". Lai izšķetinātu visus apstākļus, nekavējoties tikusi sākta dienesta izmeklēšana, no darba atstādināti atbildīgie RSU darbinieki, bet no visiem iesaistītajiem RSU darbiniekiem pieprasīti rakstveida paskaidrojumi. Šobrīd notiekot izmeklēšana.
Jāatgādina, ka arīdzan noziedzīgie nodarījumi Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, kuros iesaistīts SIA Pamats, tiek saistīti arī ar nepamatotu būvdarbu izmaksu sadārdzinājumu. Uzņēmuma valdes loceklis Aleksandrs Kreicers joprojām atrodas apcietinājumā.
Neizdevīgi ārpakalpojumi
Pārējās revidētajās VM pārraudzības iestādēs – Rīgas Austrumu slimnīcā, P. Stradiņa slimnīcā un Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā (RPNC) – Valsts kontrole norādījusi uz vairāku iepirkto ārpakalpojumu neizdevīgumu valstij. Piemēram, RPNC gadījumā slēgts līgums ar SIA Publisko iepirkumu atbalsta aģentūra, kas savu darbību reģistrēja piecas dienas pirms centra darbinieka iesnieguma par šāda ārpakalpojuma nepieciešamību, bet centra maksājumi 2008. gadā izrādījušies šā uzņēmuma vienīgie ieņēmumi. Bet P. Stradiņa slimnīca pirkusi pakalpojumus no SIA Baltijas elektronikas izstrādnes, lai arī slimnīcai ir visi nepieciešamie resursi, lai tā pati spētu nodrošināt attiecīgo uzdevumu izpildi.
Austrumu slimnīca savukārt no Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centra un Brūču klīnikas pirkusi mikroķirurģijas un mikroķirurģiskās izgulējumu ārstēšanas pakalpojumus par 2 399 251 latu. Valsts kontrole secinājusi – ja slimnīca šos pakalpojumus būtu sniegusi pati, tā būtu varējusi gūt 1 229 193 latu peļņu, kuru varētu ieguldīt slimnīcas attīstībā. Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka aģentūrai LETA gan norādījis, ka mikroķirurģijas pakalpojumus slimnīca pērk, jo pašai ārstniecības iestādei šādu speciālistu vienkārši nav. Pārtraucot šo līgumu, iedzīvotājiem zustu iespēja saņemt šos sarežģītos pakalpojumus, no kuriem divas trešdaļas ir akūti gadījumi, norautas ķermeņa daļas un tamlīdzīgi. V. Boka ironizējis, ka, "tik vienkāršoti analizējot pietiekami sarežģītu nozari, varētu prasīt arī, lai slimnīca pati auž operāciju marli".