Vienīgā apdrošināšanas kompānija, kas līdz šim piedāvāja veselības apdrošināšanu privātpersonām, kas bija iespēja apdrošināties pensionāriem, bezdarbniekiem, studentiem, kā arī tiem, kuru darbadevēji veselības apdrošināšanu nenodrošināja, bija Rīgas slimokase.
Ņemot vērā uzņēmuma finansiālās grūtības un iespējamo kompānijas likvidāciju, no šā gada šis pakalpojums vairs netiks piedāvāts. Taču atbrīvojušos nišu neviena cita kompānija nesteidz ieņemt, jo tas ir finansiāli neizdevīgi.
Aptaujājot apdrošinātājus, Neatkarīgā noskaidroja, ka privātpersonu apdrošināšanu nepiedāvā un negatavojas to darīt ne Ergo, ne Balta, ne BTA, ne Seesam, ne If. Apdrošināšanas akciju sabiedrībā Balva atbildēja, ka privātpersonu apdrošināšanu plāno ieviest, taču polišu cenas un iespējamo pakalpojumu klāstu nosaukt vēl nevarēja.
Neizdevīgi, jo izmanto
Taču, ņemot vērā maksas medicīnas pieaugošo lomu, iedzīvotājiem apdrošināšanas iespēja ir būtisks atspaids. Līdz šim no kopējiem par ārstniecību iztērētajiem līdzekļiem apmēram trešā daļa izdevumu ir bijuši uz pašu pacientu vai apdrošināšanas kompāniju pleciem. Saskaņā ar Veselības ministrijas datiem iepriekšējos divos gados privātā finansējuma īpatsvars bijis 36,8%. Turklāt nozares speciālisti lēš, ka pašlaik tas varētu būt lielāks, jo mainījusies situācija medicīnā un sarucis valsts nodrošinātais veselības aprūpes budžets.
Tomēr kompānijās skaidro, ka tās nav ieinteresētas veselības apdrošināšanu piedāvāt privātpersonām, jo tās lielākoties iegādājas polises tikai tad, kad skaidri zina, ka tās būs vajadzīgas, piemēram, pirms plānotas operācijas. Tas liedz apdrošinātājiem pelnīt, jo peļņa tiek gūta uz to cilvēku rēķina, kas savas polises neizmanto. Tāpēc lielākoties tiek piedāvātā tikai juridiskā apdrošināšana, kas nozīmē – veselība tiek apdrošināta uzreiz veselam darba kolektīvam.
Ministrija iejaukties nevar
Veselības ministrija kā nozari pārstāvošā ministrija nevarot iejaukties privātajā uzņēmējdarbībā, sākot regulēt, kādi pakalpojumi komersantiem jāpiedāvā, jo tādā gadījumā nevar runāt par brīvprātīgu apdrošināšanu, skaidroja Veselības ministrijas preses sekretārs Oskars Šneiders. Tāpēc likt apdrošinātājus šo pakalpojumu piedāvāt nevar. Ministrija arī saprotot, kāpēc apdrošinātājiem privātpersonu veselības apdrošināšanas modelis ir neizdevīgs.
Tas, ko Veselības ministrija esot darījusi, lai nodrošinātu iedzīvotājiem lielāku veselības aprūpes pieejamību – no 2010. gada 1. janvāra samazinājusi pacientu iemaksas pie ārstiem speciālistiem no 5 līdz 3 latiem un par ārstēšanos slimnīcā no 12 līdz 9,5 latiem. Un jau kopš 1. oktobra trūcīgie iedzīvotāji, pateicoties sociālajam spilvenam, ir atbrīvoti gan no pacientu līdzmaksājumiem, gan arī viņiem tiek apmaksāti kompensējamie medikamenti, norādīja O. Šneiders. Veselības ministrija turpinot arī sarunas ar Pasaules banku par to, lai paplašinātu to iedzīvotāju loku, kuriem veselības aprūpes pakalpojumi tiek apmaksāti no sociālā drošības spilvena.
Domā mainīt sistēmu
Iespējams, nākotnē gan varam sagaidīt arī būtiskākas izmaiņas veselības aprūpes finansēšanas sistēmā kopumā, jo premjera Valda Dombrovska (JL) izveidotā darba grupa izstrādājusi valsts veselības apdrošināšanas koncepciju. Tā tapusi pēc paša premjera pārstāvētās partijas iniciatīvas. Koncepcija paredz veselības pakalpojumu pieejamību un cenu sasaistīt ar iedzīvotāja ienākuma nodokļa maksājumiem. Tas nozīmēs, ka iedzīvotājiem, par kuriem neattaisnoti netiek maksāts ienākumu nodoklis, iespēja saņemt valsts apmaksātos pakalpojumus tiks liegta. Neatliekamo palīdzību gan nodrošināšot visiem. Šiem cilvēkiem arī varētu tikt dota iespēja valsts apmaksātu plānveida ārstēšanu saņemt, veicot speciālas iemaksas veselības budžetā. Aprēķini liecinot – ja šāda sistēma būtu jau šobrīd,
valsts nodrošinātā veselības aprūpe nepienāktos vairāk nekā 200 000 iedzīvotāju.
Par dažādiem valsts veselības apdrošināšanas modeļiem šķēpi gan lauzti jau gadiem un apspriesti dažādi varianti – sākot no speciāla nodokļa, beidzot ar īpašu riska grupu, piemēram, noteiktās profesijās, obligātu apdrošināšanu. Neviens no līdzšinējiem piedāvājumiem gan nav guvis ne vajadzīgo profesionālo, ne politisko atbalstu.