Neraugoties uz kraso finansējuma samazinājumu veselības nozarei, 2009.gada laikā nozarē tomēr ir veiktas nozīmīgas izmaiņas, no kurām svarīgākās ir Veselības ministrijā (VM) un tās pakļautības iestādēs veiktās strukturālās reformas, informēja VM.
Ar 2009.gada 1.oktobri darbu sāka veselības nozares jaunā samazinātā pārvalde - VM un trīs tiešās pakļautības iestādes - Veselības inspekcija, Veselības ekonomikas centrs un Veselības norēķinu centrs. No 1319 veselības nozares pārvaldes institūcijās strādājošajiem šobrīd nozarē strādā 593 darbinieki. VM darbinieku skaits samazināts no 155 uz 92.
Veselības nozares pārvaldes iestāžu reorganizācijas rezultātā likvidēta Sabiedrības veselības aģentūra, Medicīnas profesionālās izglītības centrs un Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra.
Pirms vairākiem mēnešiem veiktās strukturālās reformas veselības nozarē var uzskatīt par nozīmīgākajām visā valsts pārvaldē, uzsver VM pārstāvis Oskars Šneiders. Šobrīd tiek nodrošināta administratīvo funkciju veikšanu ar uz pusi mazāku darbinieku skaitu, ir vienkāršota pārvaldes struktūra, precīzi definēts, kādus ārstniecības pakalpojumus nodrošina katra ārstniecības iestāde. Veiktās reformas atzinīgi ir novērtējuši Pasaules Bankas un Starptautiskā valūtas fonda eksperti.
Strukturālo reformu rezultātā šā gada maijā kapitālsabiedrību valdes locekļu skaits samazināts no pieciem uz trim locekļiem Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Ar 1.augustu tika samazināts valdes locekļu skaits Latgales novada rehabilitācijas centrā "Rāzna", Bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā "Ainaži" un Straupes narkoloģiskajā slimnīcā, nosakot, ka iestādei būs tikai viens valdes loceklis - valdes priekšsēdētājs.
Šā gada decembrī samazināts arī specializēto psihoneiroloģisko slimnīcu valdes locekļu skaits no trim līdz diviem cilvēkiem. Turklāt arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojums samazināts aptuveni uz pusi salīdzinājumā ar 2008.gadu.
2009.gadā būtiski samazināts slimnīcu un gultas vietu skaits, attiecīgi no 78 uz 42 slimnīcām un līdz 15 358 gultu, kas ir par 1862 gultām mazāk nekā 2009.gada sākumā.
Līdz ar to uzsvars tiek likts uz palīdzības sniegšanu ambulatorā līmenī un mājas aprūpi, kas ir izmaksu efektīvāka nekā diennakts stacionārās palīdzības nodrošināšana hroniskiem pacientiem.
Neskatoties uz sarežģīto budžeta situāciju un būtiskajiem samazinājumiem 2.pusgadā, slimnīcās pilnībā tiek nodrošināta un apmaksāta neatliekamā palīdzība. Medicīnisko palīdzību nodrošina 22 neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcās. Pacientiem tiek nodrošināta palīdzības sniegšana traumpunktā jeb neatliekamās palīdzības punktā ar vismaz divu speciālistu dežūrām pārprofilētajās slimnīcās, kuras no 1.septembra nesniedz diennakts neatliekamo palīdzību.
Saglabājot lokālo pieejamību, slimnīcas iesaistās ambulatoro pakalpojumu sniegšanā un dienas stacionāru darbības paplašināšanā. Pacientiem no attālākām vietām tiek piedāvāts pārnakšņot "slimnīcu viesnīcās", kas trūcīgajiem pacientiem, sociālā drošības spilvena ietvaros ir bezmaksas pakalpojums.
Tāpat turpina attīstīties vienots neatliekamās palīdzības dienests visā valstī. Vienotā dienesta princips - pie pacienta brauc tuvākā brigāde, kura nogādā pacientu atbilstošākajā iestādē, viskvalificētākās palīdzības sniegšanai. Paredzēts, ka dienesta izveidi jāpabeidz līdz 2010.gada vidum, kad dienestam jānodrošina izsaukumu pieņemšana visā valsts teritorijā.
Prioritāri saglabāta ģimenes ārstu pieejamība. Nodrošināta speciālistu pieejamība, papildinot tiešās pieejamības speciālistu sarakstu ar tādiem speciālistiem kā acu ārsts, bērnu ķirurgs, pediatrs.
Gada laikā attīstīta mājas aprūpe. Tā nepieciešama, lai pacients pēc operācijas, pārciestas slimības, traumas vai hronisku saslimšanu gadījumā varētu turpināt saņemt valsts finansētu veselības aprūpi mājas apstākļos. Situācijā, kad tik būtiski ir samazināts finansējums, mājas aprūpe ir alternatīva, ja pacients atradās slimnīcā tikai, lai dienas laikā saņemtu dažas procedūras. Ar septembri būtiski paplašināts diagnožu klāsts pie kurām var saņemt mājas aprūpi. Turklāt, attīstot mājas aprūpu reģionos, ir arī iespēja nodrošināt ar darbu medicīnas personālu.
No 1.oktobra veselības jomā sociālās drošības spilvena jeb aizsardzības pasākumu laikā trūcīgiem pacientiem tiek segtas pacienta iemaksas pie ģimenes ārsta, ārsta speciālista un slimnīcās, pacienta līdzmaksājums par vienā stacionēšanas reizē operāciju zālē veiktajām ķirurģiskajām operācijām, pacientu uzturēšanās pa nakti "slimnīcu viesnīcās", ja ārstējas dienas stacionārā un nav iespēju katru dienu doties mājās, kā arī kompensējamie medikamenti, ja līdzmaksājums gada laikā pārsniegs 50 latus.
Tāpat plašāk pieejama mājas aprūpe trūcīgiem pacientiem ar smagām, hroniskām slimībām, kas pēc gultu skaita samazināšanas slimnīcās turpmāk ārstēsies mājās, kā arī trūcīgiem pacientiem ar garīgām slimībām tiks organizēta ambulatorā palīdzība dienas centros, samazinot stacionāro gultu skaitu, efektīvāk izlietojot līdzekļus un aprūpējot pacientus ar garīgās veselības problēmām maksimāli tuvu dzīvesvietai.
Lai mazinātu ļaundabīgo audzēju izraisīto mirstību un sekmētu ļaundabīgo saslimšanu savlaicīgu atklāšanu un ārstēšanu, šogad VM uzsāka valsts organizētu un apmaksātu krūts dziedzera un dzemdes kakla ļaundabīgo audzēju savlaicīgas atklāšanas programmu. Līdz 1.decembrim uzaicinājuma vēstules dzemdes kakla vēža profilaktiskajam izmeklējuma kopumā ir izsūtītas 208 359 sievietēm, bet krūts vēža profilaktiskajam izmeklējumam - 90 207 sievietēm. Vēža skrīninga programma tiks turpināta arī nākamajā gadā.