Latvijā pakāpeniski samazinās smēķētāju skaits

Smēķēšana, kas ir lielākais slimību un nāves riska faktors Eiropas Savienībā, Latvijā ir pakāpeniski samazinājusies, secināts Veselības ekonomikas centra publicētajā ziņojumā "Atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatība un sekas Latvijā".

Ziņojumā uzsvērts, ka 1998.gadā ikdienā smēķēja 51% vīriešu un 19% sieviešu, bet 2008. gadā - 45% vīriešu un 16% sieviešu. Mazāks kļuvis arī pasīvo smēķētāju skaits darba vietās. Pēdējo desmit gadu laikā vīriešu vidū tas samazinājies par 13%, sieviešu par 11%. Savukārt jauniešu, 7. līdz 9.klašu skolēnu, vidū smēķēšana kļuvusi izplatītāka - 37,8% meiteņu un 45,7% zēnu smēķē ikdienā.

Tabakas izstrādājumus jaunieši visbiežāk pamēģina un uzsāk patstāvīgu smēķēšanu 18 gadu vecumā. Augstais smēķētāju skaits jauniešu vidū tiek skaidrots ar salīdzinoši vieglo pieejamību tabakas izstrādājumu iegādē.

Pēdējos gados vērojama arī tendence, kad iedzīvotāji paralēli dažādiem klasiskajiem tabakas izstrādājumiem izvēlas dažādus alternatīvus produktus - ūdenspīpi, šņaucamo tabaku un košļājamo tabaku.

2009.gada martā publicētajā "Eurobarometer" pētījumā secināts, ka Latvijā smēķētāju īpatsvars sasniedz 37%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā pētījuma rezultātiem 2006.gadā palielinājies tikai par 1%.

Smēķēšanas izplatības ziņā Latvija starp Eiropas Savienības valstīm ierindojas trešajā vietā. Pirmajā vietā atrodas Grieķija ar 42% smēķētāju, otrajā - Bulgārija ar 38% smēķētāju.