nra.lv eksperiments: gripas un hepatīta draudi nav likuši ēdinātājiem iespringt par tīrību
Pēdējos mēnešos Latvijā arvien straujāk izplatās gripa un hepatīts. Lai gan mediķi atkal un atkal atgādina, ka cīņā ar šīm slimībām pirmām kārtām ir jāievēro personīgā higiēna, nereti vīrusi mūsu organismos nonākt pašu neuzmanības dēļ, piemēram, kad pirms pusdienošanas sabiedriskās ēdināšanas iestādēs esam aizmirsuši nomazgāt rokas.
Tieši tādēļ, lai no malas novērtētu, kā gripas un hepatīta laikā uzvedas "ārpusmājas pusdienotāji", nra.lv veica eksperimentu.
Galvenās atziņas
Nedēļas laikā nra.lv apmeklēja piecas ātrās ēdināšanas iestādes un kafejnīcas, lai pārliecinātos par divām lietām: vai slimību sezona ir ietekmējusi pašu ēdinātāju attieksmi pret tīrību un vai pusdienotāji ņem vērā mediķu ieteikumus mazgāt rokas. Diemžēl, nedz uz pirmo, nedz uz otro jautājumu nra.lv eksperimenta gaitā netika gūta apstiprinoša atbilde. Lai gan mediķi nenogurdināmi atgādina, ka viena no drošākajām iespējām sevi pasargāt no vīrusiem ir elementāra roku mazgāšana, pat straujā hepatīta un gripas izplatīšanās nav mainījusi cilvēku domāšanau. Nra.lv novērojumi nepārprotami apliecina — tikai retais pirms sēšanās pie pusdienu galda atceras nomazgāt rokas. Ar tām pašām rokām, kas pirms dažām minūtēm aizskārušas sabiedriskā transporta rokturus, naudu, veikalu plauktus, cilvēki ēd hamburgerus, kebabus un kartupeļus, kuru ātrās ēdināšanas iestāžu fasējums paģēr ēst „pa tiešo”ar rokām.
Tiesa, otra atziņa, šķiet, ir vēl daudz nepatīkamāka: neviena no tām sabiedriskās ēdināšanas iestādēm, kurās paviesojās nra.lv, neuzskata par nepieciešamu vīrusu laikā kaut kā īpaši pasargāt savus klientus. Lai gan klīst nostāsti, ka vienā otrā Rīgas kafejnīcā galdi tiekot dezinficēti ar īpašu šķidrumu, nra.lv neko tādu nemanīja. Visās iestādēs galdi tika labākajā gadījumā noslaucīti ar mitru lupatu, kas pirms tam pabijusi arī uz paplātēm, krēsliem, pat trepju margām un miskastes vākiem. Dažās sabiedriskās ēdināšanas iestādēs ar vienu un to pašu lupatu tika slaucīti galdi, naži un arī uzkopjošā personāla rokas.
Eksperimenta būtība
Par pētījuma vidi tika izraudzītas vidējā līmeņa ēstuves, kuru draudzīgās cenas piesaista lielu apmeklētāju skaitu. Katrā no kafejnīcām tika pavadīta stunda, vērojot pusdienotāju došanos mazgāt rokas un to, kā, ar ko un cik bieži apkalpojošais personāls slauka galdu.
Double Coffee Lāčplēsis
Šī ir viena no iemīļotākajām pusdienošanas smēķētāju vietām, jo restorānā Double Coffee Lāčplēsis ir viens no retajiem, kas nikotīna atkarīgajiem ir atvēlējis veselu stāvu. Par atļauju iemalkot tasīti karstas kafijas un izsmēķēt kādu cigareti, šīs iestādes klienti, šķiet, ir gatavi pievērt acis uz daudzām lietām. Taču... Viena no uzkrītošākajām lietām, par ko nra.lv pārliecinājās sava eksperimenta laikā, bija tiešām pārslogotais oficiants, kura kapacitāte ir daudzreiz zemāka par daudzajām klientu vajadzībām. Kā vāvere ritenī oficiants mēģināja apkalpot vairākus desmitus galdiņu, pie katra no kuriem sēdēja vismaz viens apmeklētājs, taču vairāk par „pienest un aiznest” viņam laika neatlika. Tieši tādēļ vairāk kā desmit minūtes man nācās sēdēt un pētīt kāda cita pusdienotāja atstātos netīros traukus, kamēr oficiantam izdevās atlicināt dažas sekundes mana galdiņa nokopšanai. Atļauja smēķēt dara savu — galdiņi ir nobiruši ar pelniem, piedrazotie pelnu trauki netiek aiznesi, galdu virsmas ir netīras. Lai gan uz pusdienotāju galdiņiem atrodas papīra paliktnīši, tie vairumā ir apķepuši, nolieti ar kafiju vai nosmērēti ar cigarešu pelniem.
Diemžēl novērojums par to, cik bieži un kā restorāna galdus slauka oficianti, šoreiz izpaliks, jo tās stunda laikā, kuru es pavadīju Double Coffee restorānā, neviens no galdiņiem ne reizi netika noslaucīts — nedz ar mitru sūkli, nedz ar sausu salveti, nedz ar kādu lupatu. Un pat pēc tam, kad es palūdzu oficiantam no sava galda noslaucīt vismaz pelnus, apkalpojošā personāla attieksme pret šīs iestādes higiēnu neuzlabojās. Uz lūgumu notīrīt galdu saņēmu izbrīnītu pretjautājumu — vai, tad, es neesmu beigusi savas pusdienas un kādēļ man nepieciešams tīrs galds, ja reiz es tūlīt došos prom.
Ātrās apkalpošanas restorāni „McDonalds” Luna un Merķeļa ielā
Pārliecinājusies, ka nevienā no ēstuvēm, kurus biju izlēmusi apmeklēt, galda virsmas pat hepatīta un gripas sezonā netiek dezinficētas ar kādu īpašu šķidrumu, izlēmu aptaujāt paziņas, vaicājot vai kāds no viņiem kaut kur nav novērojis šādu, šķietami elementāru parādību. Diemžēl lielākais vairums aptaujāto sacīja, ka nekad nav pievērsuši uzmanību tam ar ko, cik bieži un kā tiek slaucīti galdi tajās iestādēs, kurās viņi ietur maltītes. Un tikai viena kolēģe izteica minējumu, ka, šķiet, ātrās apkalpošanas restorānos „McDonalds” viņa esot manījusi apkopējas, kuras no sifoniem uz galdiem izsmidzina kādu šķidrumu. Lai pārliecinātos, vai tas atbilst patiesībai, devos uz diviem „McDonalds” restorāniem, taču uzreiz varu teikt, ka pat tur man neizdevās ieraudzīt neko tādu, ko kaut attāli varētu nosaukt par galdu dezinficēšanu. Vienīgā nenoliedzamā atziņa — „McDonalds” apkalpojošais personāls restorāna telpas uzkopj rūpīgi un bieži. Abās apmeklētajās filiālēs starp daudzajiem pusdienotājiem rosījās vairākas uniformā tērptas meitenes, kuras gan slaucīja grīdu, gan tīrīja paplātes, gan uzkopa galdus. Tiesa, vēlme pēc virspusējas tīrības šoreiz drīzāk izrādījās defekts, nevis efekts, jo abos restorānos nra.lv izdevās novērot līdzīgas ainas — apkopēja ar vienu un to pašu lupatu cītīgi slaucīja gan atkritumu tvertnes vāku, gan krēslus, gan galdus.
Tiesa, visšokējošākie nra.lv novērojumi šoreiz skar ne tik daudz McDonalds darbinieku rīcību, cik pašu restorāna apmeklētājus. Nav jābrīnās, ka ikdienas steigā mēs nekad nepievēršam uzmanību tam kā mēs pusdienojam ārpus mājām — vai nomazgājam rokas, pie cik tīriem galdiem sēžam, vai ēdam ēdienu, kas nejauši nokritis uz galda, vai aplaizām pirkstus... taču, ja kaut reizi mēs tam visam tomēr izlemtu pievērst uzmanību.... efekts būtu „graujošs”.
Apmeklējot divus „McDonalds” restorānus un katrā no tiem pavadot stundu, nra.lv nepārprotami pārliecinājās, ka 90% cilvēku pirms pusdienošanas nemeklē labierīcības, bet vairums no tiem, kas to tomēr dara, nevadās ar mērķi nomazgāt rokas. Ēdot ātrās ēdināšanas iestādē, lielākais vairums klientu ir paralēli aizņemti ar žurnālu lasīšanu, savstarpējām sarunām vai garāmgājēju vērošanu, bet tas, savukārt, novērš viņu uzmanību no tā, kā tieši notiek pati ēšana. Vērojot no malas, nra.lv pārliecinājās, ka 99,9% pusdienotāju nepārtraukti „iebrauc” ar pirkstiem mutē — pirksti tiek laizīti, ar tiem tiek aizskartas netīras galda virsmas, ar pirkstiem tiek uzlasīti uz galda vai paplātes izbirušie kartupeļu salmiņi un salātu lapas. Bet gados jauni cilvēki pat nekautrējas ar pirkstiem iebraukt majonēzes vai sinepju trauciņos, kārtīgi pirkstus pēc tam aplaizot.
Par vīrusu noturību un izplatību
Liriskai atkāpei — daži fakti
* Istabas temperatūrā A hepatīts uz dažādām virsmām var izdzīvot līdz pat vienam mēnesim (+ 4 °C – vairākus mēnešus, -20 °C - vairākus gadus)
* Vairākus mēnešus A hepatīta vīruss saglabājas saldūdenī un sālsūdenī. Arī ledū vīruss var saglabāties pat 12 mēnešus.
* Lai iznīcinātu A hepatīta vīrusu, ēdiens jākarsē temperatūrā, kas pārsniedz 85 °C;
* Pētījumi pierāda, ka uz cilvēka rokām A hepatīta vīruss var izdzīvot vairākas stundas.
* A hepatīta vīruss ir diezgan noturīgs pret sadzīves ķīmiju – tīrāmajiem līdzekļiem, šķīdinātājiem, karstuma ietekmi.
* Ikdienas kontaktā no netīrām rokām uz pārtikas produktiem var pārnesties 10% infekciozā vīrusa.
* 2009.gadā Latvijas Infektoloģijas centra stacionāra ārstējušies 840 A vīrushepatīta pacienti, bet kopējais A hepatīta slimnieku skaits šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijā ir 1745. Salīdzinājumam — vēl 2007. gadā šādu slimnieku bija vien 15, bet 2008. gadā — jau 2816.
Latvijā A hepatīta strauja izplatība sākās 2008. gada pavasarī, kad tika inficēti 40 restorāna Stella Pub apmeklētāji. Pēc publiski pieejamās informācijas, infekcijas avots bija kāda no restorāna darbiniecēm. Šis notikums apstiprina faktu, ka nav pasargāti arī cilvēki, kas rūpīgi ievēro personīgo higiēnu un liela loma slimības izplatībā ir personiskajai atbildībai. A hepatīta inkubācijas periods ir ļoti ilgs – pat vienu mēnesi. Šajā laikā cilvēks pat nenojauš, ka ir inficēts, bet vienlaikus ir ļoti infekciozs apkārtējiem.
Tikmēr gripas vīrusa izplatīšanās vai pārnešana notiek gaisa - pilienu veidā, kad ar gripu inficēts cilvēks klepo, šķauda vai runā. Vīruss iekļūst cilvēka degunā, rīklē vai plaušās un sāk vairoties, radot gripai raksturīgos simptomus. Atsevišķos gadījumos ar gripu var inficēties tiešā ādas kontaktā ar slimu cilvēku vai pieskaroties virsmai, uz kuras ir gripas vīrusi (piemēram, galda virsmai, durvju rokturiem), un pēcāk pieskaroties degunam vai mutei. Gripas vīruss izplatās ļoti strauji un cilvēku uzņēmība pret to ir liela.
Inkubācijas periods parasti ilgst no vienas divām līdz piecām dienām, kad saslimušais ir bīstams apkārtējiem, jo ir infekciju avots. Ja gripa noris bez sarežģījumiem, piecu līdz desmit dienu laikā veselības stāvoklis uzlabojas. Tomēr vēl pāris nedēļas pēc tam cilvēks jūtas ne īsti slims, ne vesels - apkārtējie viņu nervozē, trūkst enerģijas, viņš pastiprināti nogurst, var būt neizteiktas galvas sāpes u.c. izpausmes.