Latvijā ir jārada garīgās veselības politika, kuras robežas sniedzas ārpus veselības nozares.
Šādu viedokli šodien pauda "Ziņojuma par Pasaules veselības organizācijas (PVO) Garīgās veselības deklarācijas un Rīcības plāna ieviešanu Latvijā" viens no autoriem, Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Rinalds Muciņš.
"Mēs daudz laika un līdzekļu veltām cilvēku ārstēšanai slimnīcās, bet pārāk maz veltām garīgās veselības aizsardzībai un vecināšanai," ziņojuma prezentācijā sacīja Muciņš, uzsverot, ka garīgā veselība ir aktuāls jautājums visai sabiedrībai.
Ziņojumā sniegta informācija par garīgās veselības veicināšanu un institucionālajām reformām garīgās veselības aprūpē, garīgās veselības centralitāti un pieejamību primārajai veselības aprūpei, Ārstniecības likuma 68.panta grozījumu, kas regulē stacionēšanu un ārstēšanu bez pacienta piekrišanas, ieviešanas problēmām un problēmām rīcībspējas institūta regulējumā.
Vēl viens ziņojuma autors Uldis Veits stāstīja par garīgās veselības centralitāti un pieejamību primārajai veselības aprūpei, lai varētu risināt garīgās veselības problēmas PVO Garīgās veselības deklarācijas un Rīcības plāna kontekstā.
Savukārt biedrības "Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "Zelda"" juriste un viena no ziņojuma autorēm Anete Erdmane skaidroja Ārstniecības likuma 68.panta grozījumu ieviešanu. 68.pants regulē stacionēšanu un ārstēšanu bez pacienta piekrišanas.
Ziņojuma sagatavošanu un izdošanu finansiāli atbalstījusi Nīderlandes vēstniecība Latvijā, Atvērtās sabiedrības institūts un "Sorosa fonds - Latvija".
Garīgās veselības deklarāciju un Rīcības plānu 2005.-2010.gadam PVO Eiropas reģiona dalībvalstu veselības ministri parakstīja 2005.gada janvārī.
Parakstot abus dokumentus, katra valsts, arī Latvija, apņēmās īstenot dzīvē abos dokumentos ietvertās vadlīnijas, lai sekmētu garīgās veselības aprūpes uzlabošanos. Tā kā šajos dokumentos ietverti daudzi psihiatrijas pakalpojumu lietotāju interešu aizstāvībai nozīmīgi solījumi, ir būtiski izvērtēt, kā un cik lielā mērā pēdējo piecu gadu laikā izdevies īstenot minētajos dokumentos ietvertās vadlīnijas.
Patlaban Latvijā darbojas septiņas psihiatriskās slimnīcas un 33 specializētie valsts sociālās aprūpes centri.