Valdība neiedod naudu veselībai

 

Valdība vakar neatbalstīja Veselības ministrijas papildu naudas pieprasījumu veselības nozarei no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, jo ir nepieciešami vēl papildu aprēķini. Lēmuma pieņemšana atlikta līdz augusta vidum, taču augusta vidū situācija veselības aprūpes jomā būtiski nebūs mainījusies un naudu, lai segtu deficītu slimnīcu infrastruktūras uzturēšanā, vajadzēs tikpat daudz kā šodien.

Skaidrs «nē» Veselības ministrijai (VM) Ministru kabineta sēdē arī netika pateikts, līdz ar to rodas iespaids, ka valdība novilcina lēmuma pieņemšanu, nevis stingri pauž pozīciju, ka veselības nozarei no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nauda nav piešķirama. Neatkarīgā rakstīja, ka VM prasa valdībai piešķirt papildu naudu 13,9 miljonu eiro veselības nozarei, lauvas tiesa no tās nepieciešama ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzturēšanas izdevumu deficīta segšanai – ap 10 miljoni eiro, kā arī – pacienta līdzmaksājumu mazināšanai par ārstēšanos slimnīcā un pensionāriem pacienta iemaksas atcelšanai par ārstēšanos pie ģimenes ārsta.

Valdības sēdē neapmierinātību ar VM pieprasījumu pauda Finanšu ministrija, norādot, ka budžeta programmai Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir noteikts ierobežots naudas apjoms un nepietiekamais finansējums veselības nozarei jārisina kopā ar gadskārtējo budžeta projektu. Tāpat Finanšu ministrijai neesot saprotami aprēķini, kam un cik naudas nepieciešams. Arī premjerministre Laimdota Straujuma norādīja, ka līdz augustam VM ir jāprecizē informācija, līdz ar to, visticamāk, naudas pieprasījums veselības nozarei tiks skatīts jau ar nākamā gada budžeta pamatiestrādnēm.

Jautājuma risinājuma atlikšana uz vēlāku laiku neuzlabos esošo situāciju, situāciju komentē VM. Nelemjot par papildu līdzekļu piešķiršanu ārstniecības iestāžu infrastruktūras izdevumu deficīta segšanai, netiks atrisināts jautājums par pakalpojuma reālo izmaksu segšanu, kas iestādēm apgrūtinās darbību ilgtermiņā un ir pretēji gan pacientu, gan ārstniecības iestāžu interesēm. «Precizējumi nemainīs lietas būtību, jo šī nauda veselības nozarei ir nepieciešama,» Neatkarīgajai saka VM speciālists Oskars Šneiders. Deficīts ārstniecības iestādēm radies ne viena gada laikā, bet ilgstoši, jo netiek pietiekami samaksāts par paveikto darbu, proti, valsts atvēlētais finansējums nesedz reālās izmaksas, un cieš slimnīcu darbs.

Uz jautājumu, kāpēc ministrija slimnīcu darbībai nepieciešamo naudu prasa kā «neparedzētam gadījumam», VM atbild: pērn lūdzām šo finansējumu iekļaut budžeta bāzē jeb nozares pamatfinansējuma sadaļā, lai nevajadzētu šogad prasīt ārpus kārtas, taču to noraidīja. «Arī pagājušajā gadā trūkstošos līdzekļus piešķīra no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, un, lai tā nenotiktu arī šogad, prasījām, lai iekļauj budžetā, taču ar skaidrojumu, ka pieejamais līdzekļu apjoms neļauj palielināt izdevumus, mums tika atteikts,» skaidro O. Šneiders. Šāda situācija draud izveidoties arī nākamgad.

Ja valdība būtu piešķīrusi papildu naudu pacientu līdzmaksājumu samazināšanai, tad no šā gada jūlija samaksa par ārstēšanos slimnīcā saruktu no 13,52 uz 11 eiro, savukārt līdzmaksājums par ķirurģiskajām operācijām no 42,69 līdz 34 eiro. Pensionāriem tiktu atcelta pacienta iemaksa pie ģimenes ārsta. Šiem mērķiem nepieciešami 3,29 miljoni eiro. VM norāda: salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm mūsu pacientu līdzmaksājumi par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem ir nesamērīgi augsti. Par augstajām pacientu iemaksām VM ziņoja jau pērn pavasarī, taču valdība to atstāja bez ievērības.