Puse Latvijas iedzīvotāju sirgst ar paaugstinātu asinsspiedienu, bet tikai 20% to ārstē

Apmēram puse Latvijas iedzīvotāju slimo ar hipertensiju jeb paaugstinātu asinsspiedienu, bet tikai 20% no viņiem to apzinās un ārstē, šodien sirds veselībai veltītā pasākumā sacīja kardiologs Iļja Zakke.

Mediķis uzsvēra, ka hipertensija ir hroniska slimība, tā nepāriet un ir jāārstē visu mūžu. "Arteriālā hipertensija ir 21.gadsmita epidēmija. 2000.gadā tā skāra 972 miljonus pasaules iedzīvotāju, tiek prognozēts, ka ap 2025.gadu tādu pasaulē būs pusotrs miljards," teica Zakke.

Daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka visas slimības ir tikai "galvā", tāpēc arī ar paaugstināta asinsspiediena ārstēšanu nav jāsteidzas, liecina pacientu biedrības "ParSirdi.lv" un pētījumu kompānijas "GfK Custom Research Baltic" veiktā aptauja, kurā piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 74 gadiem. 35% no aptaujātajiem domā, ka paaugstinātu asinsspiedienu var ārstēt, dzerot zāļu tējas, vitamīnus vai uztura bagātinātājus, bet zāles uzskata par neefektīvu ārstēšanās veidu.

Kardioloģe Iveta Mintāle pasākumā norādīja, ka hipertensija ir visizplatītākā kardiovaskulārā slimība, kas skar 27% līdz 55% pieaugušo un nereti arī bērnus. Arī viņa uzsvēra, ka tās ārstēšana visa mūža garumā ir ļoti būtiska, un sacīja, ka diemžēl puse pacientu, kuri sāk ārstēšanu, to neturpina atbilstoši mediķu rekomendācijām.

"Nereti cilvēki ļaujas sabiedrībā arvien pieaugošajiem mītiem par to, ka pie ārsta nav jāiet, zāles ir kaitīgas un daudzas slimības var izārstēt tikai ar dabas līdzekļiem. Šī ir bezatbildīga attieksme pret savu veselību. Lielu daļu infarktu un insultu varētu novērst, ja cilvēki laikus dotos pie ārsta, ievērotu veselīgu dzīvesveidu, kontrolētu asinsspiedienu un citus rādītājus, ieklausītos ārstu ieteikumos un apzinīgi lietotu medikamentus, ja tas nepieciešams," sacīja Mintāle.

Arī kardiologs Zakke minēja, ka viņa praksē bijuši hipertensijas pacienti, kuri slimnīcā nonākuši atkārtoti, lai gan viņiem sniegtas visas nepieciešamās rekomendācijas asinsspiediena kontrolēšanai. Kāds pacients pats samazinājis zāļu devu vai atcēlis medikamentu lietošanu, jo asinsspiediens uzlabojies. Zakke uzvēra, ka tas ir nepareizi un neprātīgi, jo hipertensija ir jāārstē visu mūžu.

Mediķi skaidroja, ka hipertensiju veicinošie faktori ir aptaukošanās un diabēts, pārāk liels alkohola patēriņš, dažādu tievēšanas līdzekļu lietošana, liels sāls patēriņš, hronisks stress un bezmiegs, iespējami arī ģenētiski riska faktori, kā arī sekundārie faktori - konkrētas saslimšanas, kas izraisa hipertensiju, piemēram, nieru slimības.

Mintāle atzina, ka ne vienmēr hipertensija ir jāārstē ar zālēm, tomēr šādi gadījumi ir reti. Vienlaikus pie augsti normāla asinsspiediena pacientam vienmēr vispirms tiek ieteikta dzīvesveida maiņa un tikai pēc tam tiek lemts, vai un kādi medikamenti ir nepieciešami, viņa norādīja.

Lai saglabātu normālu asinsspiedienu, mediķi iesaka samazināt sāls patēriņu dienā līdz pieciem gramiem, lietot mērenas alkohola devas, palielināt dārzeņu un augļu saturu ikdienas diētā līdz vismaz pus kilogramam, kā arī lietot piena produktus ar zemu tauku saturu. Tāpat ir jāatsakās no smēķēšanas, jānodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, ķermeņa svars jāsamazina, līdz ķermeņa masas indekss sasniedz 25 kilogramus uz kvadrātmetru, bet vidukļa apkārtmērs vīriešiem - 102 centimetrus un sievietēm - 88 centimetrus.

Slimību profilakses un kontroles centra direktore Inga Šmate pasākumā informēja, ka pērn Latvijā no sirds un asinsvadu slimībām miruši vairāk nekā 16 300 cilvēku.

Kopumā priekšlaicīga mirstība no sirds un asinsvadu slimībām samazinās, bet joprojām vairāk mirst vīrieši, sacīja Šmate.