Saeima ceturtdien, 17.decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Pacientu tiesību likumu.
Likumā noteiktas pacienta un viņa tuvinieku tiesības piekrist vai atteikties no ārstniecības, tiesības uz kvalitatīvu, laipnu un cieņpilnu ārstēšanu un aprūpi, tiesības uz informāciju par slimības diagnozi, izmeklēšanu un ārstniecības procesu, kā arī tiesības izvēlēties ārstniecības personu un ārstniecības iestādi. Likumprojektā īpaši akcentētas nepilngadīga pacienta tiesības. Tāpat likums aizsargās klīniskā pētījumā iesaistīto pacientu intereses.
Jaunajā likumā būs arī normas, kas pacientam vai viņa pārstāvim paredz tiesības uz atlīdzību par viņa veselībai vai dzīvībai ārstniecības procesā nodarīto kaitējumu, kā arī morālo kaitējumu.
"Patlaban pacientiem kompensācijas jāizcīna garos un sarežģītos tiesas procesos, bet jaunais likums paredz, ka nodarītais kaitējums tiks atlīdzināts no īpaša fonda, kurā iemaksas solidāri veiks visas ārstniecības iestādes," skaidro Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Atlīdzība ar pacienta dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu noteikta līdz 100 000 latu, bet par morālo kaitējumu – līdz 5000 latu. Atlīdzību izmaksās no Ārstniecības riska fonda, kurā ārstniecības iestādes iemaksās ārstniecības riska valsts nodevu.
Likuma norma, kas nosaka tiesības uz ārstniecības procesā nodarīto kaitējumu, būs spēkā no 2012.gada 1.janvāra, un atlīdzību varēs saņemt par kaitējumu, kas nodarīts pēc šī datuma.
Likumprojekts detalizētāk skaidro spēkā esošās pacientu tiesības, lielāku uzsvaru liekot uz pacienta aktīvu līdzdarbību ārstniecības procesā.
Jaunais likums vienuviet nosaka iepriekš dažādos normatīvajos aktos ietvertās pacientu tiesības, kuras līdz šim regulēja Ārstniecības likums, likums "Par prakses ārstiem", Patērētāju tiesību aizsardzības likums, Civillikums, atsevišķi Ministru kabineta noteikumi, kā arī citi dokumenti.