Ārsts neirologs Ainārs Vecvagars uzskata, ka pavasara stress pavisam noteikti ir dzīves pieredzē un novērojumos balstīts secinājums.
«Pavasarī mēs vairs nesaņemam vitamīniem, makroelementiem un mikroelementiem bagātīgu pārtiku, jo vērtīgās vielas augļos un dārzeņos ir ļoti grūti ilgstoši saglabāt,» viņš skaidro, kā vienu no būtiskākajiem pavasara noguruma veicinātājiem minot nepilnvērtīgu uzturu.
A. Vecvagars, stāstot par stresa ietekmi uz cilvēka ķermeni, uzsver, ka stresa situācijās organismā tiek mobilizēta enerģijas sintēze. «Pirmkārt, tā ir glikoze, ko organisms izmanto šunu enerģijas ieguvei, kuru var iegūt no ogļhidrātiem, taukiem un olbaltumvielām. Bet, tā kā darbā un sadzīvē ir ļoti daudz situāciju, kas provocē stresu, var teikt – jo biežāk mēs nonākam stresa situācijās, jo vairāk enerģijas, mikroelementus, makroelementus un vitamīnus organisms iztērē,» pauž ārsts. No šī skaidrojuma izriet, ka ilgstošs stress organismā rada apburto loku – jo vairāk tiek zaudēti labai pašsajūtai svarīgie elementi, jo biežāk mēs esam izsitami no līdzsvara, līdz beidzot nonākam neatgriezeniskā stresa varā.
Katram savs stress
«Viens no būtiskākajiem elementiem, kas organismā piedalās vairākos simtos ķīmisku procesu, ir magnijs. Turklāt šim elementam piemīt šūnas stabilizējošas un mitrinošas īpašības,» uzsver A. Vecvagars. Pirmās šūnas, kas reaģē uz stresu un izdala adrenalīnu, ir nervu šūnas, savukārt magnijs ir tas, kurš stabilizē nervu šūnu uzbudināmību, impulsu pārvadi un ietekmē nervu sistēmas atbildes reakcijas. «Tieši tāpēc pavasarī vajadzētu uzturā iekļaut papildu vitamīnus, makroelementus un mikroelementus.»
Ārsts norāda, ka katrs cilvēks ir individuāla personība un katram ir savas bioķīmiskās reakcijas, kuras nosaka un ietekmē ģenētiskā informācija, taču neatkarīgi no tā stress agrāk vai vēlāk skar visus. «Stresa situācijas rodas neparastos, neikdienišķos atgadījumos. Viens no veicinātājiem ir darbs ar cilvēkiem, kas ir neparedzams laikā un telpā. Nevēlamus pārsteigumus var radīt gan datortehnika, gan kokmateriāli. Arī skolēnu dzīvesveidā ir bieži un negaidīti misēkļi, kas provocē stresu,» uzsverot katras profesijas un dzīves posma strespilno ietekmi uz cilvēka ikdienu, stāsta neirologs.
Atjaunot bioritmus
Izturību pret stresu sekmē pietiekams magnija daudzums organismā. Simptomi, kuri varētu liecināt par magnija trūkumu, ir krampji kāju muskulatūrā, pastiprināts nogurums, nespēja izturēt it kā ierastās stresa situācijas, miega traucējumi, tam sekojoša nervozitāte, atmiņas pasliktināšanās. Situācijas, kurās pastiprināti zaudējam magniju, ir biežs stress, sportošana un pirts apmeklējums (magnijs tiek pastiprināti zaudēts ar sviedriem).
«Daba un cilvēks pastāv jau tūkstošiem gadu, tāpēc pa šo laiku ir izveidojušās viena aiz otras sekojošas reakcijas un likumsakarības starp tām, ko sauc par bioritmiem. Tas nozīmē, ka mums ir jāklausa dabas likumiem: jāiet gulēt šodien, nevis rīt; jāceļas no rīta līdz ar saules gaismu; jāļaujas darba aktivitātēm; jānodarbojas ar sportu. Tādā veidā mēs sakārtosim un atjaunosim savus ģenētiski noteiktos bioritmus,» iesaka A. Vecvagars.
Ieklausīties simptomos
«Katrā šūniņā ir ieprogramēti šie processi, kuriem jāseko vienam aiz otra, un diennakts laikam tajā ir liela nozīme. Taču mums ir tieksme visu izmainīt dzīves kvalitātes uzlabošanas vārdā, un dažreiz mēs paši ciešam no šiem uzlabojumiem,» neirologs secina. Labākas darba spējas, labāka uzmanības noturēšana un izturība pret stresu ir ieguvumi, ko iegūsim, laikus ejot gulēt (nemēģinot izjaukt bioritmus), lietojot uzturā pilnvērtīgu pārtiku un papildu vitamīnus. A. Vecvagars gan nav kategorisks un uzsver, ka joprojām būs cilvēki pūces un cilvēki cīruļi, kuriem darba spējas būs labākas vai nu vakaros, vai agrāk no rīta.
Vērtējot interneta mājaslapā www.stress.lv pieejamo Nacionālo stresa testu, A. Vecvagars izsakās pozitīvi: «Tā kā uzmanība stresam tiek pievērsta ar aptaujām internetā, atliek tikai cerēt uz cilvēku atsaucību. Ceru, ka iedzīvotāji vairāk pievērsīsies savas veselības uzmanīšanai un ieklausīsies simptomos. Stresa anketa internetā dod iespēju analizēt sevi un apkārtējo sabiedrību, kā arī mudina tiekties uz labāku veselību.»
***
PIEREDZE
Divas darba dienas vienā
Ilze, 30 gadi, 2 bērni, šķīrusies, bet laimīgi dzīvo kopā ar savu otro pusīti.
Pirms pavisam neilga laika Ilze katru dienu dzīvoja kā pirmo un pēdējo. Viņa saka: «Neko vairs negribējās ne no rīta, ne vakarā.» Katra Ilzes diena paiet nemitīgā stresā, jo darbs ir aktīvs, mainīgs un prasa simtprocentīgu uzmanību. Varētu šķist – kas tur liels – atbrīvojies no stresa, pēc darba aizejot uz sporta klubu. Bet viņai šī iespēja ir tikai katru otro nedēļu, kad bērni ir pie sava tēta. Visu pārējo laiku pēc darba dienas beigām Ilzei sākas otra darba diena ar bērniem. «Un stress, ticiet man, ir liels, neraugoties uz to, ka tu savus bērnus tik ļoti mīli. Tas pat ir vēl trakāk, jo gribas ne tikai viņus pabarot, bet arī parunāt, šo to izskaidrot, vienkārši pasēdēt blakus, pieglausties. Un traki ir, ka tas nesanāk, jo attopos jau tad, kad pēc vakara vannas abi ir gultiņā, bet es – ar trauku kaudzi izlietnē,» viņa izsaka nožēlu. Ilze negaidīja pārmetumus un pamācības, bet nolēma tikt galā pati. Viņa sāka ar uzturu, jo, ja organisms spēj pienācīgi darboties, tad arī pārējās lietas un izjūtas sāk sakārtoties. Viņai izdevās! Darbs nav kļuvis mazāk stresains, un arī otrā darba diena ir ik vakaru, tomēr pareizā attieksme dod vairāk spēka. Tagad Ilzei pietiek enerģijas vakaros parunāties ar bērniem, nomazgāt traukus un atrast mirkli sev, kad mazie jau guļ.