Pacientu tiesības beidzot vienā likumā

Veselības ministrijai un Saeimai bija vajadzīgi seši gadi, lai uzrakstītu Pacientu tiesību likumu, un nu beidzot darbs pie tā pabeigts – paredzēts, ka šodien parlaments to pieņems galīgajā lasījumā.

Pacientu tiesību jautājums Latvijā līdz šim uzskatīts par vienu no problemātiskākajiem, jo likumdošanā bija daudz neatrisinātu jautājumu, turklāt pirms diviem gadiem slēgts arī Pacientu tiesību birojs, kurā cilvēki varēja vērsties pēc palīdzības. Tagad līdz ar jauno likumu dažādos normatīvajos aktos ietvertās pacientu tiesības vismaz atrodamas vienuviet. Turklāt paredzētas arī jaunas iespējas, par ko gadiem cīnījušies mediķi un pacientu organizācijas.

Kompensācija bez gaidīšanas

"Likumā beidzot ar Ārstu biedrības un citu organizāciju pūliņiem panākts tas, ka tiek izveidots ārstniecības riska fonds un, pacientam ir iespējas, ja viņa tiesības tiek pārkāptas, saņemt kompensāciju ātri, nevis gadiem cīnoties tiesā," gandarījumu pauda Ārstu biedrības valdes loceklis Aivars Vētra, kurš piedalījās arī likuma izstrādē, kad par to diskutēja Saeimas komisijās. Pašlaik, kad kompensācijas var panākt tikai tiesas ceļā, atlīdzību par veselībai nodarīto kaitējumu saņem tikai paši uzņēmīgākie un tie, kuriem ir nepieciešamie finanšu resursi, lai iesniegtu prasību tiesā, algotu advokātus, un kuriem ir laiks un pacietība iet cauri ilgajam tiesāšanās procesam. Savukārt ārstniecības iestādēm zaudējums tādā tiesvedībā var nozīmēt izputēšanu. Piemēram, tiesvedība joprojām nav beigusies pret Dzemdību namu, kur prasība ir pat divi miljoni latu, jo vēl vakar Augstākās tiesas senāts noteica, ka lieta atkārtoti izskatāma Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā.

Pirmkārt, šis process ilgst kopš 2003. gada, otrkārt, ja spriedums būs ārstniecības iestādei nelabvēlīgs, kompensācija būs jāmaksā no tās budžeta, kas nozīmētu bankrotu. Ārstniecības riska fonds šāda veida problēmas atrisinātu tādējādi, ka, pirmkārt, pacientam, lai saņemtu kompensāciju, nebūtu jāiet uz tiesu, otrkārt, kompensācija tiktu maksāta no fonda līdzekļiem, kurus veido ikgadējas ārstniecības iestāžu iemaksas, līdzīgi, kā tas ir apdrošināšanas sistēmā. Tiesa, kārtējo reizi ir arī "bet" – līdz tam vēl kādu laiku būs jāgaida, jo agrāk par 2012. gadu šāds fonds izveidots netiks, turklāt kompensācijām būs limiti – atlīdzība par pacienta dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu varēs sasniegt 100 000 latu, bet morālā kompensācija – 5000 latu. Tādējādi, piemēram, divus miljonus latu, kā šajā tiesvedībā, gan nevarētu pieprasīt.

Nepārprotama kārtība

Mediķu vidū tiek uzteikta arī likumā skaidri noteiktā atbildība par piekrišanu vai atteikšanos no ārstniecības gadījumos, ja veselības stāvokļa vai vecuma dēļ cilvēks pats nespēj pieņemt lēmumu. Līdz šim tas reizēm radījis jukas, it īpaši, ja pacienta radinieki nav bijuši vienisprātis. Tagad likumā noteikts, ja pacients pats nespēj pieņemt lēmumu "par ārstniecību, tiesības pieņemt lēmumu (..) ir pacienta laulātajam, bet, ja tāda nav, – pilngadīgam un rīcībspējīgam tuvākajam radiniekam šādā secībā: pacienta bērniem, pacienta vecākiem, pacienta brālim vai māsai, pacienta vecvecākiem, pacienta mazbērniem". Ja pacienta radinieki, kuriem ir vienādas tiesības pieņemt lēmumu pacienta vietā, nevar vienoties vai, ja persona, kas pārstāv pacientu, atsakās pieņemt lēmumu par pacienta ārstēšanu, tad lēmumu par ārstniecību pieņems ārstu konsilijs.

Lieli strīdi likumprojekta rakstīšanas gaitā bija par to, vai ārsts drīkst nesniegt informāciju par nepilngadīga pacienta veselības stāvokli viņa vecākiem vai citam likumīgam pārstāvim, ja pacientam tas varētu kaitēt. Kā vienu no piemēriem šādam gadījumam minēja deputāts Valdis Ģīlis – pusaudzis varētu būt saslimis ar kādu seksuāli transmisīvu slimību, un vecāki varētu uz to neadekvāti smagi reaģēt un arī fiziski bērnu ietekmēt. Galu galā deputāti vienojās, ka ārsts šo informāciju nepilngadīgā likumīgajam pārstāvim var nesniegt, taču informē par to bāriņtiesu, kuras uzdevums tad arī būtu noskaidrot, cik šīs bažas ir pamatotas.

Arī par pašsaprotamo

A. Vētra gan arī teic, ka mēs esam viena no retajām valstīm, kura ir izdomājusi, ka mums jautājumiem, kas saistīti ar pacientu tiesībām, vajag atsevišķu likumu. "Ļoti daudzās valstīs normas, kas ir jāatrunā, ir iekšā citos likumos un pārējās lietas balstās uz vispārpieņemtiem sabiedrības ētikas principiem – kādas ir attiecības sabiedrībā, kādas ir attiecības starp mediķi un pacientu, kādas ir attiecības starp mediķiem, kur jau darbojas profesionālā ētika," sacīja A. Vētra. Piemēram, jaunajā likumā ir atrunāta laipna un cieņpilna attieksme. Pēc A. Vētras teiktā, diezin vai jāpriecājas, ka par lietām, kuras sabiedrībai būtu jāiedod ar izglītību un ētikas principu izpratni, ir vajadzīgs speciāls likums. "Ja tas sabiedrībā nedarbojas, ja viens otru ir gatavs izlamāt, kā tagad notiek, un stiprākajam vienmēr ir taisnība – pie šādas sabiedrības, iespējams, risinājums ir likums, bet nedomāju, ka tas šīs problēmas var atrisināt līdz galam," viņš teica.

***

UZZIŅAI

Ko paredz pacientu tiesību likums:

Pacienta un viņa tuvinieku tiesības piekrist vai atteikties no ārstniecības

Tiesības uz kvalitatīvu, laipnu un cieņpilnu ārstēšanu un aprūpi

Tiesības uz informāciju par slimības diagnozi, izmeklēšanu un ārstniecības procesu

Tiesības izvēlēties ārstniecības personu un ārstniecības iestādi

Tiesības uz konfidencialitāti

Atrunā pacienta līdzdalību klīniskos pētījumos

Atrunā nepilngadīga pacienta tiesības

Tiesības uz atlīdzību par ārstniecības procesā veselībai vai dzīvībai nodarīto kaitējumu, kā arī morālo kaitējumuLikumā noteiktie pacienta pienākumi:

Rūpēties par savu veselību

Ja veselības stāvoklis to pieļauj, aktīvi iesaistīties ārstniecībā un savu iespēju robežās sniegt ārstējošajam ārstam nepieciešamo informāciju

Samaksāt par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem kārtībā, kāda noteikta normatīvajos aktos

Cienīt citu pacientu tiesības