Ar pārbaudēm spīdzina Rīgas 1. slimnīcu

Pēc tam, kad Rīgas 1. slimnīca nepietiekamā finansējuma dēļ pārtrauca sniegt neatliekamo palīdzību, Veselības ministrija (VM) uzsākusi pārbaudi. Šodien pārbaudi solījusi arī Finanšu ministrijas pakļautībā esošā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.

Neatkarīgā jau informēja, ka VM valsts sekretārs Armands Ploriņš uzdevis Veselības inspekcijai veikt pārbaudi Rīgas 1. slimnīcā saistībā ar pirmstermiņa līguma laušanu par neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu. Vakar gandrīz visu dienu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Andrejs Pavārs pavadīja sarunās ar inspekcijas pārstāvjiem un vēlā pēcpusdienā nevēlējās komentēt, ar ko tās vainagojušās. Uzreiz pēc tam viņš devās uz tikšanos ar Rīgas domes Labklājības departamenta Veselības pārvaldes priekšnieku Mārtiņu Rempi.

Dome meklē izeju

Jau vairākus mēnešus slimnīcas vadība un personāls tiek turēti lielā neziņā, kāda būs medicīnas iestādes nākotne. Arī Rīgas dome, kurai pieder šī medicīnas iestāde, pašlaik atrodas tikpat lielā neziņā. Pašvaldības Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja vietniece Irina Vinnika (LPP) atzina, ka pašlaik šajā komitejā netiek izskatītas slimnīcas nākotnes perspektīvas, jo "notiek skarbas pārrunas gan ar [veselības ministri] Rozentāles kundzi, gan citās līnijās".

Piemēram, Sociālo jautājumu komitejas vadītājs Leonīds Kurdjumovs (SC) izteicis priekšlikumu slimnīcā ārstēt Latvijā dzīvojošos Krievijas militāros pensionārus. Šādam mērķim Krievija šogad bija atvēlējusi 3,4 miljonus latu. I. Vinnika šaubās, vai būtu iespējams ātri lauzt jau esošos vēstniecības līgumus, taču nākotnē šāda peļņas iespēja netiek izslēgta. I. Vinnika norāda, ka nav iespējams paļauties uz VM solījumiem: "Zinot, kā mainās lēmumi ministrijā – tad nav naudas, tad atrodas deviņi miljoni, dome slimnīcā saglabās savu sociālo palīdzību. Ir paredzēta nauda 60 sociālajām gultām. Tas palīdzēs uzturēt labus speciālistus, piemēram, gerontoloģijā. Mēģināsim izmantot arī diennakts stacionāra iespējas."

Slimnīcas aparatūru pirkusi arī Rīgas dome. To varētu izmantot dienas stacionāram un ambulatorajai apkalpošanai, pieļauj I. Vinnika. Viņa gan uzreiz piebilst, ka "mums [VM] tik strauji atteica finansējumu, ka nevaram pašlaik modelēt noslogojumu aparatūrai". Pašvaldība gaidot "svaigāko informāciju" gan no VM, gan no Krievijas par iespējām ārstēt tās militāros pensionārus.

Kārtējā pārbaude

Tomēr patlaban "svaigākā informācija" liecina, ka šodien tiek paredzēts uzsākt pārbaudi, vai Rīgas 1. slimnīcā tiek nodrošināta Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētā projekta Neatliekamās palīdzības pieejamības nodrošināšana Rīgas 1. slimnīcā ilgtspēja. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra norāda – informācija par slimnīcas kā dienas stacionāra likvidēšanu pieļauj risku, ka šī medicīnas iestāde nenodrošina ERAF līguma prasības. Proti, slimnīcai līdz 2010. gada 14. janvārim nav tiesību veikt darbības, kas var būtiski izmainīt projekta īstenošanas nosacījumus, mērķus un līdzfinansētās investīcijas.

Projekta mērķis bija nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību.

Ministrijas plāni

VM atbilstīgi veselības aprūpes plāniem no nākamā gada Rīgas 1. slimnīcā vēlas redzēt ambulatoro centru, varbūt arī dienas stacionāru un neatliekamās palīdzības punktu. Tomēr solījumiem vajadzētu materializēties arī uz papīra. VM uzskata, ka Austrumu un P. Stradiņa slimnīca spēj uzņemt visu triju slimnīcu pacientu plūsmu.

"Paskatīsimies, kā divas slimnīcas tiks galā ar pacientu pieplūdumu," nosaka I. Vinnika. Trīsreiz nospļaujoties, viņa piebilst, ka tagad, ziemā, cilvēki gan slimo, gan gūst traumas vairāk. Kuluāros paši mediķi izsakās, ka ir sašutuši par gaidāmo slodzi, ja Rīgas 1. slimnīca patiešām pārstās funkcionēt. Līdz šim 1. slimnīcā tika nodrošināti 100 ātrās palīdzības pakalpojumi. "Tās slimnīcas būs krīzē. Mums ir aparatūra, telpas, speciālisti," turpina I. Vinnika. Viņa lēš, ka šonedēļ pēc budžeta pieņemšanas varētu pievērsties Rīgas 1. slimnīcas problēmām.