Latvijai un Igaunijai ir iespējams attīstīt sadarbību veselības aprūpes nozarē, kas paredzētu, ka pierobežas iedzīvotājiem varētu nodrošināt tuvākās neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) brigādes ierašanos, neņemot vērā valstu administratīvās robežas, secināts pēc pagājušās nedēļas veselības ministres, profesores Baibas Rozentāles un Igaunijas Sociālo lietu ministra Hanno Pevkura (Hanno Pevkur) tikšanās.
Tāpat Igaunija, veidojot vienotu neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, varētu plašāk iepazīties ar Latvijas pieredzi vienota NMP dienesta izveidē, kuru plānots pabeigt nākamā gada vidū.
"Pēc valstu neatkarības atjaunošanas Latvijas un Igaunijas veselības aprūpes sistēmas ir veidojušās atšķirīgi, tādēļ ir jomas, kurās varam dalīties un pārņemt pieredzi. Vizītes laikā piedalījos Ziemeļigaunijas medicīnas centra jaunā korpusa atklāšanā, kurā tiks sniegta ķirurģiskā un onkoloģiskā palīdzība. Ir uzcelta lieliska slimnīcas ēka, kurā domāts par pacientu ērtībām, kas ir būtiski atveseļošanās procesā. Tas izmaksājis vairāk kā 70 miljonus latu, bet šobrīd vēl nepieciešama aprīkojuma un medicīniskās aparatūras iegāde. Arī šajā jomā būtu vērts pārņemt Igaunijas kolēģu pieredzi, kuri nebaidās investēt līdzekļus slimnīcu infrastruktūras attīstībā, jo tas ir ilgtermiņa ieguldījums. Diemžēl jāatzīst, ka šajā jautājumā Latvija atpaliek no ziemeļu kaimiņiem, jo notiek vilcināšanās ar lēmuma pieņemšanu par valsts galvoto aizdevumu izmantošanu, kas slimnīcām ļautu attīstīties un pacientiem nodrošinātu ārstēšanās apstākļus 21.gadsimta līmenī," uzskata Veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle.
