Gripa: laikus ārstētu, var pieveikt

Pandēmiskās gripas vīruss bojā ne tikai elpceļu epitēliju – augšējo audu kārtu –, kas parasti notiek pie elpceļu infekcijām, bet graužas dziļāk audos, izraisot smagu plaušu iekaisumu.

Visi 16 jaunās A H1N1 gripas upuri miruši ar smagu plaušu iekaisumu. Iespējams, tieši tāpēc, ka šis gripas vīruss atšķiras no citiem gripas vīrusiem ar savu struktūru, plaušu bojājumi ir dziļāki, Neatkarīgajai saka Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) vadītājs Jāzeps Keišs.

Sabiedrībā plaši diskutē – vai pandēmiskā gripa, saukta arī par cūku gripu, ir bīstamāka par parasto gripu, kas ik gadu skar mūsu valsti? Uz šo jautājumu pilnīgi skaidru atbildi pašlaik nevar dot neviens, jo jaunā gripa Latvijā plosās tikai pirmo sezonu. Tomēr ir vairāki aspekti, kas liecina, ka jaunā gripa, vismaz daļai cilvēku, ir bīstamāka nekā paragripa vai citi saaukstēšanās vīrusi.

LIC dati liecina: pērn maksimālā saslimstība ar gripu sasniedza tikai 83,2 uz 100 000 iedzīvotāju, taču šogad epidēmijas augstākais punkts bijis virs 500 saslimšanas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Gadu no gada atšķiras arī nāves gadījumu skaits. Pērnajā gripas sezonā ar gripas radītajām komplikācijām mira divi. Šajā sezonā mirušo skaits jau ir sasniedzis 16, tas šķiet ļoti daudz. Arī profesors J. Keišs piekrīt, ka "cipars griež ausīs", taču, lai izvērtētu mirstības rādītājus ar kādu slimību, jāskatās – cik vispār slimo un cik ir mirušo? "Absolūtos skaitļos mirstības rādītājs ir liels, bet arī saslimušo skaits ir vairākkārt lielāks, nekā slimojuši citus gadus," secina J. Keišs.

Speciālisti arī norāda, ka nav korekti salīdzināt iepriekšējo gadu gripas sezonu datus ar pašreizējiem saslimstības rādītājiem ar pandēmisko gripu, jo saslimstība vēl turpinās. Tikai saslimstības sezonai noslēdzoties, var datus salīdzināt.

Cilvēki ar slimībām

Jaunā gripa vistiešāk skar cilvēkus ar "fona slimībām". "Tas gan varētu būt diskutabls jautājums, kas ir fona slimības," saka J. Keišs, "piemēram, cilvēki ar lieko svaru. Vairākums šādu cilvēku neuzskata sevi par slimiem, bet redzam, ka visā pasaulē tiek novērots, ka dūšīgajiem šī gripa norit daudz smagāk."

Taču ir slimības, par kuru ciešo savstarpējo sakaru ar gripas vīrusu nav jāšaubās. Pirmajā vietā tās ir hroniskas plaušu slimības – astma, hronisks bronhīts, hroniskas pneimonijas. Vienam no mirušajiem pacientiem bija iedzimta plaušu slimība. Otra grupa – hroniskas sirds slimības – miokarda infarkts, stenokardija un citas. Retāk – hematoloģiskas (asins) saslimšanas. "Cilvēka veselības stāvoklim, šīm slimībām ir būtiska nozīme, kā noritēs pandēmiskā gripa," uzsver J. Keišs, nosaucot arī trešo pacientu grupu, kuriem it kā nav hronisku saslimšanu… "Es saku it kā, jo pēc inficēšanās ar vīrusu atklājas, ka cilvēkam ir problēmas ar veselību, tikai tās līdz šim nav bijušas diagnosticētas, tās nav bijušas uzkrītošas," papildina ārsts.

Kāpēc tik smagi

Daļai pacientu gripas vīruss graužas elpceļu audos dziļāk, un audu defekts veidojas plašāks un dziļāks. "Ja mums ir bojāts epitēlijs – augšējā audu kārta, pēc tam zemākie audu slāņi, tad tur ļoti labi var ieperināties mikroorganismi, un tā attīstās pneimonija. Smagas pneimonijas gadījumā plaušas nevar organismu apgādāt ar skābekli, attīstās hipoksija – skābekļa bads," stāsta J. Keišs. Pandēmiskais vīruss atšķiras no citiem A tipa gripas vīrusiem ar savu struktūru, tiesa, tās ir tikai nianses, tomēr atstāj būtisku ietekmi uz slimības norisi un varbūt tieši tāpēc audu bojājums ir dziļāks. Tā sauktie vīrusa virsmas antigēni ir tie, kuri noteic, kā vīruss uzvedīsies, un, ja vīrusa struktūra ir mainīta, vīruss attiecas pret audiem vai nu agresīvāk, vai maigāk.

Taču J. Keišs vēlas akcentēt kādu būtisku lietu – lielākajā daļā saslimšanas gadījumu tā noritējusi vieglā formā – tāpēc pat grūti pateikt, cik vispār cilvēku izslimojuši šo gripu. Neliela daļa izslimojuši vidēji smagi, un pavisam maza daļa – smagi. Tas nozīmē, ka lielākajai daļai pacientu šis izmainītais vīruss nerada smagu saslimšanu, bet atkarībā no organisma ģenētiskajām, imunoloģiskajām īpašībām tas var novest pie smagas saslimšanas. Mediķi novērojuši, ka pacientiem, kuriem ir gripas radīts plaušu karsonis, ir plašs plaušu bojājums, rodas tūska un slimība grūti pakļaujas ārstēšanai.

Ko darīt?

Cilvēks jau no pirmās saslimšanas stundas risina jautājumu – ko darīt? Viens meklē aspirīnu, paraceptamolu, cits – vēršas pie ārsta, vēl cits – nedara neko, taču visos gadījumos cer, ka tas, kas "man ir šodien, rīt vairs nebūs". Tātad pirmām kārtām cilvēkam pašam jāuzņemas atbildība par sevi.

J. Keišs norāda: "Pirmajās slimības stundās ieliekam pamatu slimības tālākai gaitai. Ja mums ir gripas epidēmijas laiks (90 procentu no visām elpceļu saslimšanām analīzēs ir atrasts A H1N1) un ja mums vēl ir riska faktori, ne visai labas plaušas, ar sirdi ir problēmas vai cita slimība, tad nevajadzētu dzert šo aspirīnu, kas mazina simptomus un ieved maldos, bet konsultēties ar ārstu un lietot pretvīrusa medikamentus, kuri iedarbotos uz cēloni." Diemžēl liela daļa cilvēku nonāk slimnīcā tad, kad ir pavisam slikti.

"Mēs daudziem slimniekiem rentgenā redzam plaušas – pilnīgi baltas, slimība ir plaušas sagrauzusi," uzsver ārsts. Kā var palīdzēt pacientam, kas ir nonācis slimnīcā? Vispirms tā ir antibakteriālā terapija, lai nomāktu mikroorganismu vairošanos; pretvīrusu preparāti, bet smagu plaušu bojājumu rezultātā – mākslīgā elpināšana, jo plaušas pašas nestrādā. J. Keišs saka: šādā situācijā svarīgi, kas ņem virsroku – iekaisuma process vai atjaunošanās.

J. Keišs uzskata: lai arī ģimenes ārsti ir pārslogoti, viņiem tomēr ir jāuzņemas atbildība par saviem pacientiem. "Ideālā gadījumā šiem ārstiem vajadzētu zināt savus pacientus un gripas epidēmijas laikā apzināt cilvēkus ar hroniskām saslimšanām, izskaidrojot, kā rīkoties inficēšanās gadījumā," secina J. Keišs.