Latvijas lielie izaicinājumi slimību profilaksē ir tuberkuloze, C hepatīts un HIV, Neatkarīgajai atzīst Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) vadītājs Marks Sprengers.
Situācija ar HIV izplatību (un tieši jauno reģistrēto gadījumu skaits) uz citu Eiropas valstu fona nav laba, tāpēc eksperts iesaka veltīt īpašu uzmanību profilakses programmām un savlaicīgai šo slimību atklāšanai.
ECDC vadītājs kopā ar komandu viesojās Rīgā īsā vizītē, un viņa uzmanības lokā bija tieši tuberkulozes, HIV un C hepatīta izplatība Latvijā un valsts paveiktais infekcijas slimību ierobežošanā. Latvija līdzīgi kā citas valstis cieta no ekonomiskās krīzes, kā rezultātā tika likvidētas sabiedrības veselības institūcijas; tagad tās ir atjaunotas, un tas slimību profilaksē ir ļoti svarīgi, uzskata M. Sprengers. Viņš vizītes laikā esot pārliecinājies, ka Latvijā ir labi sabiedrības veselības speciālisti. «Latvijas lielie izaicinājumi ir tuberkuloze, C hepatīts un HIV. Tuberkuloze ir komplicēta slimība ar daudziem faktoriem. Tuvā nākotnē, iespējams, saslimstība – jaunatklāto gadījumu skaits Latvijā – samazināsies, taču Latvijā ir augsts multirezistentās tuberkulozes gadījumu skaits, kam jāpievērš īpaša uzmanība,» norāda M. Sprengers, «salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijā situācija ar HIV izplatību nav laba, HIV un AIDS gadījumu skaits ir augsts.» Eksperts skaidro, ka HIV vienmēr ir bijis saistīts ar cilvēku aizspriedumiem un bailēm, kuru dēļ cilvēki nevēlas vai nepievērš uzmanību iespējām veikt testu. Taču, jo ātrāk cilvēks uzzina par infekciju, jo labāk viņu var ārstēt – ja tas notiek par vēlu, slimība progresē un palīdzēt pacientiem ir grūtāk.
Diemžēl Latvijā valdība nav uzklausījusi pacientu prasību sākt agrīni HIV ārstēšanu un ne tikai šo. Šonedēļ pacienti atkārtoti aicina valdību pievērst uzmanību kompensējamo medikamentu budžetam. Apvienība
HIV.LV, kas pārstāv cilvēku ar hroniskām infekciju slimībām intereses, aicina valdību notraukt putekļus no Veselības ministrijas ziņojuma par situāciju veselības aprūpes jomā un beidzot risināt kompensējamo medikamentu pieejamības problēmas vairākām pacientu grupām. Viena no šīm grupām ir hroniski C hepatīta pacienti, kuri jau vairākus gadus cīnās, lai valdība pieņemtu lēmumu palielināt valsts kompensācijas apmēru hepatīta ārstēšanai paredzētām zālēm. «Veselības ministrija vairākas reizes ir atkāpusies no stingras pozīcijas būtiski palielināt kompensējamo medikamentu pieejamību, un HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, B un C hepatīta izplatības ierobežošanas rīcības plāna 2014.–2016. gadam projekts paredz 2016. gadā vienīgi «izvērtēt iespējas» C hepatīta ārstēšanai nepieciešamo zāļu pieejamības nodrošināšanai. Kurš varēs sagaidīt 2016. gadu, ja valdībai joprojām trūks politiskās gribas problēmu atrisināt,» jautā HIV.LV vadītājs Aleksandrs Molokovskis.
Otrs jautājums ir par savlaicīgu ārstēšanas uzsākšanu HIV/AIDS pacientiem. Pēc starptautisku organizāciju ieteikuma, ārstēšana būtu jāuzsāk daudz agrāk, nekā pašlaik tas tiek darīts, tādējādi daudzi HIV pacienti saņem ārstēšanos vēlāk, un tad jau ir jāizmanto daudz dārgāki medikamenti. Intervijā Neatkarīgajai veselības ministre Ingrīda Circene atzina, ka šo jautājumu varētu risināt 2015. gada budžeta ietvaros... Jāatgādina, ka pēc pacientu protestiem ministrija bija apņēmusies to darīt jau 2013. gada otrajā pusē.
***
HIV Eiropā
valstis, kurās diagnosticēts visvairāk jauno HIV inficēšanās gadījumu
1. Igaunija
2. Latvija
3. Luksemburga
4. Beļģija
5. Grieķija
HIV Baltijas valstīs:
2012. gadā uz 100 000 iedzīvotāju reģistrēti jaunie HIV gadījumi (AIDS gadījumi)
C hepatīta izplatība:
2011. – 2013. gadā jaunatklāto inficēšanās gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju
Latvijā 64 – 62,9
Vidēji Eiropas Savienības valstīs 7,1 – 7,9
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs