Sagatavoti likuma grozījumi par alkoholisko dzērienu reklāmas aizliegumu televīzijā

Veselības ministrija (VM) sagatavojusi grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz aizliegt alkoholisko dzērienu reklamēšanu televīzijā laikā no plkst.6 līdz 22.

Grozījumi paredz, ka šajā laikā nedrīkstēs reklamēt alkoholiskos dzērienus, izņemot alu un vīnu. Ministrija atsaucas uz pētījumu datiem, kas apliecina, ka alkohola reklāmas ierobežojumi ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt alkohola patēriņu jauniešu vidū. Tāpat arvien vairāk pierādījumu liecina, ka alkohola mārketings mudina jauniešus sākt alkohola lietošanu jaunākā vecumā un lielākā daudzumā. Turklāt viens no būtiskākajiem reklāmas riska faktoriem ir maldīga priekšstata radīšana bērnu un jauniešu vidū, kā rezultātā viņiem izveidojas pozitīva attieksme pret alkoholu.

Pētījumi arī apliecinājuši, ka alkohols reklāmās bieži tiek parādīts kā socializēšanos veicinošs faktors, tas tiek saistīts ar vīrišķību vai sievišķību, fizisku pievilcību, seksualitāti, romantiku un piedzīvojumiem, kas vistiešākajā mērā ietekmē bērnus un jauniešus. Nereti arī alkoholiskos dzērienus reklamē sabiedrībā populāri cilvēki - aktieri, sportisti -, līdz ar to jauniešiem šīs alkohola reklāmas paliek atmiņā un bieži vien tās ir viņu mīļākās reklāmas. Ilgtermiņa pētījumi arī atklāj, ka alkohola reklāma palielina iespēju, ka pusaudži agrāk sāks lietot alkoholu un reklāma var palielināt alkohola lietošanas intensitāti. Turklāt 12 gadus veciem bērniem, kuri biežāk skatās alkohola reklāmas, ir uz pusi lielāks risks (par 50 %) sākt lietot alkoholu gada laikā nekā bērniem, kuri retāk ir pakļauti alkohola reklāmām.

Vairākās Eiropas Savienības valstīs jau ir ieviesti alkohola reklāmas aizliegumi televīzijā. Piemēram, Igaunijā laikā no plkst.7 līdz plkst.21 ir aizliegts reklamēt jebkuru alkoholisko dzērienu, Lietuvā un Polijā šāds aizliegums ir no plkst.6 līdz plkst.23., bet Somijā laikā no plkst.7 līdz plkst.23 ir aizliegts reklamēt vīnu un alu, bet jebkuru citu alkoholisko dzērienu reklāma ir aizliegta pavisam. Tikmēr Norvēģijā, Zviedrijā un Francijā vispār ir aizliegta alkohola reklamēšana televīzijā.

Pēc starptautiskā jauniešu pētījuma "Eiropas skolu aptaujas projekts par alkoholu un citām narkotiskām vielām" datiem, Latvijā 15-16 gadus vecu jauniešu alkohola lietošanas rādītāji salīdzinājumā ar citu Eiropas valstu rādītājiem vērtējami kā vidēji augsti. Pēdējā gada laikā kādu alkoholisko dzērienu lietojuši 87% Latvijas jauniešu, bet pēdējā mēneša laikā - 65% jauniešu (vidējais valstu rādītājs ir 57%). Vairāk nekā puse jauniešu (54%) pēdējo 30 dienu laikā ir lietojuši alu, 42% jauniešu ir lietojuši stipros alkoholiskos dzērienus un 38% jauniešu - sidru.

Latvijā dažādus alkoholiskos dzērienus līdz 13 gadu vecumam bija pamēģinājuši 79% jauniešu, kas ir augstākais rādītājs starp pētījuma dalībvalstīm 2011.gadā. Attiecībā uz alkoholisko dzērienu izvēli pētījums atklāj, ka Latvijā viena trešdaļa (31,2%) jauniešu vecumā no 15 līdz 16 gadiem visbiežāk iegādājas alu (zēni attiecīgi iegādājas biežāk nekā meitenes). Viena piektdaļa (21,2%) šīs vecuma grupas jauniešu vismaz vienu reizi pēdējo 30 dienu laikā ir iegādājušies sidru, 19,6% - stipros alkoholiskos dzērienus, 14,2% - gatavos alkoholiskos kokteiļus iepakojumā.

Grozījumi pieteikti izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.