Atgriešanās pie centralizētas iepirkumu sistēmas ļautu slimnīcām ietaupīt nozīmīgu daļu resursu - gan laiku, gan naudu, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Andis Lācis.
Kā zināms, Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts zāļu reģistrācijas process izslēdz jebkādas iespējas ievest recepšu medikamentus, pirms to lietošanas efektivitāte un drošums nav pierādīti plašos pētījumos. Arī tā saukto ģenērisko medikamentu jeb nepatentēto zāļu izplatīšanai nepieciešami to efektivitātes pierādījumi - bioekvivalences pētījumi.
"Līdz ar to droši varam uzskatīt, ka medikamenti, kuri satur vienādu aktīvo vielu, darbojas praktiski vienādi un ir tikai racionāli izvēlēties lētāko. Jo lielāks iepirkuma apjoms, jo lielāku atlaidi no ražotāja iespējams saņemt, tātad, jo vairāk slimnīcu piedalīsies, jo cena būs zemāka," skaidro Lācis.
Eksperts uzsver, ka cita situācija veidojas ar medicīnas preču iepirkumiem. "To darbība praktiski nekad netiek plaši pētīta, un nav skaidru vienotu kritēriju, kas ļautu norobežot ne tikai kvalitatīvos izstrādājumus no mazāk kvalitatīvajiem, bet piemērotos no nepiemērotajiem konkrētu darbu veikšanai," stāsta Lācis.
Eksperts atzīst, ka, lai arī šīs preces tiek sertificētas, to patiesās īpašības un kvalitāte vislabāk parādās lietošanas procesā. Piemēram, medicīniskie cimdi - tie, kas der zāļu gatavošanai, iespējams, neder neiroķirurģiskai operācijai vai ģipša pārsēja uzlikšanai. Vate, kas ideāli piemērota injekcijas vietas apstrādei, iespējams, nederēs citam pielietojumam. Tas pats attiecas uz ķirurģiskajiem diegiem.
"Šī iemesla dēļ līdz šim slimnīca ļoti rūpīgi izvēlējusies medicīnas preču piegādātājus, lūdzot piegādāt paraugus un skatot tos kontekstā ar cenām. Domāju, ka no šādas prakses mums diez vai vajadzētu atteikties arī turpmāk," pārliecināts Lācis.
Jau ziņots, ka Veselības nozares stratēģiskā padome atbalstīja veselības ministres Baibas Rozentāles (TP) ierosinājumu atgriezties pie centralizētu iepirkumu sistēmas, kas ļautu arī būtiski samazināt izmaksas medikamentu, medicīnas preču, kā arī būvniecības iepirkumiem.
Ministre skaidroja, ka šobrīd plānots, ka centralizēti iepirkumi tiks rīkoti valsts kapitālsabiedrībās, taču arī pašvaldību slimnīcas, ja vēlēsies, varēs tajos piedalīties. Šādos iepirkumos gatavību piedalīties jau ir izteikušas Daugavpils, Vidzemes, Jelgavas un citas slimnīcas.