Krīzes ietekmē daudzi darba devēji ir spiesti uzteikt darba līgumus, bet Darba likums noteic, ka atlaist darbinieku slimības laikā nedrīkst, tāpēc pēdējā laikā ir vērojama tendence, ka darbinieki arvien vairāk noformē slimības lapas, lai ar viņiem nevarētu izbeigt darba tiesiskās attiecības.
ādu viedokli biznesa portālam "Nozare.lv" pauda Latvijas Darba devēju darba tiesību konsultante Liene Vancāne.
Kā ziņots, Igaunijas valdība 1.jūlijā apstiprināja izmaiņas likumā par slimības atvaļinājumu kompensāciju izmaksu, nosakot, ka kompensācija darbiniekam par pirmajām trīs slimošanas dienām netiek izmaksāta, bet darba devēji apmaksā slimības atvaļinājumu no ceturtās līdz astotajai dienai un Veselības apdrošināšanas fonds kompensāciju izmaksā, sākot no darbinieka slimošanas devītās dienas.
Vancāne norāda, - ja Latvijā tiktu pieņemts līdzīgs regulējums kā Igaunijā, tas, protams, samazinātu darba devēju izmaksas un būtu vērtējams pozitīvi.
Tomēr, viņas skatījumā, tas neatrisinātu tos gadījumus, kad slimības lapas tiek noformētas, lai izvairītos no darba līguma uzteikuma.
Vancāne skaidro, ka Latvijā būtu nepieciešams domāt par to, kā ierobežot nepamatotu slimības lapu izsniegšanu, jo tas ir milzīgs slogs arī sociālās apdrošināšanas budžetam.
Latvijā spēkā ir likums, kas noteic, ka darba devējs maksā slimības naudu par otro līdz desmito dienu, bet, sākot ar 11.darba nespējas dienu, slimības pabalstu maksā valsts.
Kā ziņots, slimības atvaļinājumu skaits Igaunijā šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu sarucis par 57%, kas galvenokārt skaidrojams ar likuma izmaiņām par slimības atvaļinājuma kompensāciju un bezdarba līmeņa pieaugumu, vēsta "EPL Online".
Savukārt slimības atvaļinājumu vidējais ilgums pieaudzis par 31%, igauņiem slimojot vidēji 18,8 dienas.