Visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, tostarp Latvijā, 26. septembrī pirmo reizi tika svinēta Bijušo smēķētāju diena – lai apsveiktu tos cilvēkus, kuri kļuvuši par bijušajiem smēķētājiem, kā arī tos, kuri ir spēruši pirmos soļus ceļā uz dzīvi bez tabakas dūmiem. Atbalstot veselīgu dzīvesveidu bez smēķēšanas, Neatkarīgā iztaujā sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, kuri nesmēķē vai šo kaitīgo ieradumu ir atmetuši.
Sieviņa ir priecīga
Armands SIMSONS, hokeja komandas Dinamo Rīga runasvīrs un TV spēles Superbingo vadītājs. Vakar palika gads, kopš atmetis smēķēšanu
– Pīpēju desmit gadus, un nu jau pavisam drīz būs apaļš gads, kopš esmu atmetis. Tolaik, pirms desmit gadiem, draugi un vecāki čomi, ar kuriem gribēju draudzēties, teica, ka smēķēt ir forši, un es, protams, gribēju viņiem līdzināties. Tai laikā sāku ņemties ar hokeju, un vienā brīdī jau piefiksēju, ka eju ārā pīpēt pēc katras trešdaļas. Tolaik man likās, ka, pateicoties pīpēšanai, tās ripas arī lido iekšā, kas, protams, ir pilnīgas muļķības. Bet katrs jau sevi mierina, kā māk... Tādā veidā atkarība, gribi vai negribi, pamazām sākas, līdz tu jau pieķer sevi pie domas, ka cigarete, lai dotos dienas gaitās, ir tikpat svarīga, kā no rīta zobus izmazgāt un kurpes sašņorēt. Tā tas vilcieniņš aizbrauc, un tu jau smēķē paciņu dienā...
Kad pagājušogad man bija vairāk laika nodarboties ar sevi – trenēties fitnesa zālē un domāt par uztura bagātinātājiem, es nonācu līdz bodibildinga trenerim Gintam Valdmanim. Pieteicos pie viņa uz konsultāciju, un mēs neviļus sākām runāt nevis par fizisko slodzi, uztura bagātinātājiem un spēka kokteiļiem, bet par smēķēšanu. Viņš sāka stāstīt, kā nonācis līdz tādam muskuļu kalnam: pamēģinājis, kā ir trenēties, lietot uztura bagātinātājus un smēķēt, un darīt visu to pašu un nesmēķēt. Atšķirība bijusi acīm redzama.
Tas bija precīzi pirms gada, kad ex smokeri hokeja spēles laikā Arēnā Rīga taisīja akciju, aicinot hokeja fanus būt stilīgiem un nesmēķēt. Tās laikā uz ledus izgāja profesors Andrejs Ērglis [Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs], kurš arī ir kaislīgs hokeja līdzjutējs un spēlētājs, aicinot pieteikties brīvprātīgos, kuri visu klātesošo priekšā būtu gatavi ne gluži zvērēt, bet apņemties mēģināt iztikt bez cigaretes. Es šo pasākumu vadīju un – to apņēmos arī pats! Un man ir izdevies! Par to, protams, ļoti priecīgi ir gan mani bērni, gan sieviņa. Un nav tā, ka man tagad murgi pa naktīm rādās, ka rokas trīc, kā gribas uzpīpēt... nekā tamlīdzīga! Tāpēc es piekrītu teicienam, ka viss ir galvā.
Ja ir izvēle – smēķēt vai nesmēķēt, tad es gribētu teikt, ka nesmēķēt ir daudz foršāk. Nesmēķēt ir stilīgi! Es nesaku, ka smēķēt ir nosodāmi un nepieļaujami, bet... es vienkārši gribu būt stilīgs!
Es negribu iedziļināties problēmās, ko izraisa smēķēšana, jo pasaulē ir simt un viens piemērs, ka cilvēks nodzīvo simts gadu un savā simtgadē aizpīpē savu dienišķo cigareti. Zinu arī cilvēkus, kas nokodējas pret smēķēšanu un tad gaida to dienu, kad tas beigsies, lai varētu uzpīpēt. Man tas ir grūti saprotams. Mans mērķis nebija sagaidīt 15. oktobri un to nosvinēt, aizpīpējot cigareti. Mans mērķis ir darīt to, kas man ļauj labi justies!
***
Mans solījums sev
Elita VEIDEMANE, žurnāliste, Neatkarīgās Rīta Avīzes galvenās redaktores vietniece. Nesmēķē jau vairāk nekā 10 gadu
– Lai smēķēšanu atmestu, protams, ir jābūt kādai motivācijai. Un mana motivācija bija šāda: kāds manis ļoti cienīts cilvēks kādā ballītē, kas notika ārā un kur daudzas sievietes pīpēja, pienāca man klāt – es tai brīdī nepīpēju – un teica: «Man ļoti nepatīk, ka sievietes pīpē.» Domāju, kas būs tālāk... «Šīs sievietes smird,» viņš teica un savu teoriju attīstīja tiktāl, ka viņām dzimst slimi bērni un kāpēc sievietes tā izturas pret saviem bērniem... Cienot šo cilvēku, ļoti nopietni viņā ieklausījos.
Burtiski pēc nedēļas bija nākamā ballīte: Jūrmalā tika atklāts jauns krodziņš, un kāds man pazīstams mākslinieks, kurš pats nesmēķē, ik pa laikam nāca man lūgt cigareti – savai sievai, kura aizmirsusi tās paņemt līdzi. Viņš teica: «Jums, sievietēm, ir vājš raksturs – jūs jau nevarat atmest smēķēšanu. Redz, kā mēs, vīrieši, varam!» Tai brīdī turēju rokā cigareti, ko biju nopīpējusi līdz pusei... «Mums ir vājš raksturs?! Paskaties: es tagad to nospiežu un vairs nekad mūžā nesmēķēšu!» Kopš tā brīža nevienu cigareti neesmu izsmēķējusi. Nav pat bijis vilinājums to darīt, jo es jau galvenokārt pati sev apsolīju, ka – nekad vairs! Tas bija mans solījums sev, nevis kādam citam.
Es arī pīpēt sāku tikai tad, kad pabeidzu augstskolu. Biju ļoti oriģināla meitene – kamēr visas manas kursabiedrenes pīpēja, es nepīpēju. Pat neatceros, kā to iesāku – nu droši vien, ka za kompaņiju, kā tas parasti notiek. Es arī nekad ar to nelielījos, ka smēķēju, jo ar prātu sapratu, ka tas nav nekas labs. Tā globāli es smēķēšanu neatbalstīju, to darīju kompānijās, ieraduma pēc. Bet no šāda ieraduma var atteikties vienā mirklī! Vajadzīgas tikai divas lietas – motivācija un gribasspēks. Un tiem, kas saka, ka nevar atmest, ka tā ir baigā atkarība, gribas teikt: ko jūs muldat! Nospiediet cigareti un paši sev pasakiet, ka viss! Un nevajag stāstīt pasaciņas, ka tas nav iespējams. Jo es zinu, ka ir! Turklāt smēķēt vairs nemaz nav stilīgi. Stilīgi ir nesmēķēt!
***
Lēmums bija jāpieņem
Laura GROZA-ĶIBERE, teātra režisore. Smēķēšanu atmetusi pirms divarpus gadiem
– Kad jau smēķēju paciņu, pusotru dienā, no kā, protams, bija ne pārāk laba pašsajūta, vienā brīdī sapratu: tā kā es nespēju to kontrolēt, un es tiešām nespēju to kontrolēt – piemēram, izpīpēt tikai vienu vai divas cigaretes dienā –, vienīgais veids, kā ar to cīnīties, ir nedarīt to vispār. Laikam manī ir šis atkarības gēns, tāpēc lēmums bija jāpieņem, un es bez žēlastības to arī izdarīju!
Līdz tam divas reizes biju metusi nost un atkal atsākusi, bet šajā reizē man tas ir izdevies. Varbūt tāpēc, ka arī mans vīrs tajā laikā atmeta smēķēšanu un es gribēju solidarizēties, jo apzinājos, ka attiecības nevar būt pārāk produktīvas, ja viens no partneriem ir kaislīgs pīpētājs, bet otrs ar to cīnās. Protams, tas bija zināms grūdiens, bet primāri es arī pati gribēju to atmest.
Ja man līdzās kāds uzpīpē vienu divas cigaretes, man nav nepatīkami, gluži otrādi – ir pat patīkami, ja tas ir pa smuko. Bet nepārtraukta uzturēšanās piepīpētās telpās noteikti nav patīkama, domāju, tas nepatīk arī pašiem smēķētājiem.
Es melotu, ja teiktu, ka man negribas šad tad uzpīpēt –, jo nikotīnā un tabakas smaržā ir kaut kas maģisks, nenoliedzami. Jā, tai cigaretē ir kaut kas seksīgs – ja tu no tās spēj dabūt smalku baudījumu. Bet, kad tas pārvēršas par nekontrolētu cigarešu patēriņu, tas galīgi vairs nav seksīgi.
***
Man to nevajag
Mārtiņš PĻAVIŅŠ, pludmales volejbolists, bronzas medaļas ieguvējs 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs. Smēķēt nav pat sācis
– Kā jau visi, vienreiz esmu pamēģinājis uzsmēķēt. Biju vēl maziņš, mācījos kādā trešajā vai ceturtajā klasē, kad mamma man iedeva pamēģināt. Jā, tas notika vecāku klātbūtnē, un ar to vienu reizi man pietika: es sapratu, ka tas nav domāts manis. Un tam pat nebija nekāda sakara ar sportu, jo tolaik vēl nopietni nesportoju. Skaidrs, ka šobrīd smēķēšana nekādi neiekļaujas manā dzīvesveidā, un nav arī absolūti nekāda vilinājuma. Kad uznāca ūdens pīpju bums, šad tad kādā pasākumā uzvilku, bet tas bija pietiekami nenopietni, un arī tas nav mans! Man gan mājās ir ūdens pīpe, bet es ne reizi to neesmu lietojis – tā ir vairāk smukumam.
***
Nevis atmetis, bet pārtraucis
Intars BUSULIS, mūziķis. Nesmēķē jau vairāk nekā divus gadus
– Jau vairāk nekā divus gadus neesmu ievilcis nevienu dūmu, un klepus, kas ir profesionāla pīpētāju kaite, ir pazudis. Bet es nevienam neesmu teicis, ka esmu atmetis smēķēšanu, es nevienam neesmu solījis, ka nekad vairs nesmēķēšu – šādus noteikumus sev neesmu uzstādījis. Es vienkārši uz kādu laiku esmu pārtraucis to darīt. Kas zina, kā dzīvē var gadīties – varbūt kādreiz atkal gribēsies uzsmēķēt. Es arī nesaku, ka tagad esmu nesmēķētājs. Es esmu smēķētājs un tāds arī palikšu, jo – es varu godīgi atzīties, ka man patika smēķēt. Bet es kaut kā esmu atradis sevī to formulu, kā bez smēķēšanas varu iztikt.
***
Ir vajadzīga palīdzība
Edgars PUJĀTS, Liepājas teātra aktieris. Mēģina atmest smēķēšanu
– Es jau piecdesmit reizes esmu atmetis un piecdesmit reizes atkal atsācis smēķēt. Tagad atkal metu nost. Kad pagājušogad pēc Jāņiem atmetu, noturējos vairāk nekā pusgadu, bet tad atkal kaut kas notika... Vairs jau neatceros, kas. Visticamāk, teātrī sākās jauns gabals, un man jau to grūdienu vajag pavisam mazu. Taču man visu laiku ir sajūta, ka vajag atmest. Es pats jūtu, ka smēķēt nav labi – organisms pats sauc pēc palīdzības. Arī balsij traucē. Es noteikti kaut ko darīšu. Jā, es darīšu! Citi saka, ka vajag iet uz adatu terapiju. Es vēl nezinu, ko darīt, bet – jā, kaut kādu mazu palīdzību man vajag.