Sieviešu zināšanas par kontracepciju joprojām ir viduvējas un nav atkarīgas no sievietes vecuma, izglītības līmeņa, grūtniecību un dzemdību skaita iepriekš, secināts pētījumā "Nevēlama grūtniecība un kontracepcijas prakse Latvijā 2012./2013.gadā".
Pētījumā tika aptaujātas 700 sievietes, kuras Latvijas ārstniecības iestādēs veikušas legālo abortu. Vidējais sieviešu vecums bija 29 gadi.
21,4% aptaujāto atzina, ka nebija lietojušas kontracepciju, savukārt trešdaļa pāru jeb 31,5% lietoja prezervatīvu, tomēr tas nepasargāja no grūtniecības, 28,8% pāru kā kontracepcijas metodi pielietoja pārtraukto dzimumaktu, bet 26,3% lietoja citas izsargāšanās metodes.
Gandrīz puse jeb 47% sieviešu, kuras nebija lietojušas kontracepciju vispār atzina, ka bijušas pārliecinātas, ka grūtniecība nevar iestāties, 36,4% sieviešu nebija gatavojušās seksuālām attiecībām, bet 33,3% nevēlējās lietot kontracepciju, jo tas traucē baudīt tuvību.
Vēl 18,5% sieviešu par kontracepcijas nelietošanas iemeslu atzina mītus un zināšanu trūkumu par to, 5,6% sieviešu uzsvēra, ka kontracepcija ir pārāk dārga, bet 4,2% vēlējās palikt stāvoklī.
Zīmīgi, ka 74,3% sieviešu bija informētas par avārijas kontracepciju, tomēr 98% no viņām to nepielietoja - 25,2% tāpēc, ka uzskatīja to par kaitīgu veselībai.
Pētījuma autori lēš, ka 161 sieviete no 700 būtu varējusi izvairīties no grūtniecības, ja būtu lietojusi avārijas kontracepciju.
Vēl aptuveni 23,3% sieviešu nezināja, ka pastāv metodes grūtniecības novēršanai pēc neizsargāta dzimumakta, 8,6% domāja, ka grūtniecību šādā gadījumā var novērst maksts skalošana, bet 0,6% - piecelšanās stāvus.
Biežākās sieviešu atbildes uz jautājumu "kādēļ iestājās grūtniecība?" bijušas - nejauši, nelietojām kontracepciju, lietojot kontracepciju, pieļāvām kļūdu, nenostrādāja kontracepcijas metode.
Pētījuma autori norāda, ka konsekventa efektīvu kontracepcijas metožu lietošana ir stūrakmens legālo abortu skaita mazināšanā. Viņuprāt, Latvijā būtu jāpalielina efektīvu kontracepcijas metožu lietošana, jāveicina labāka izpratne par sieviešu vēlmēm un prasībām attiecībā uz kontracepcijas metodi, kā arī jāizskauž mīti un nepareizi priekšstati par kontracepcijas metodēm.
Pētījums arī lauž stereotipus, ka abortu izvēlas nepilngadīgas meitenes, vientuļās mātes un sievietes ar relatīvi zemiem ienākumiem un sliktu izglītību, norāda tā autori.
Vairums jeb 80% abortu veikušo sieviešu bijušas stabilas partnerattiecības ar to vīrieti, no kura iestājusies grūtniecība, turklāt 77% gadījumos partneris atbalstīja sievietes izvēli.
Zīmīgi, ka nereģistrētās partnerattiecībās esošās sievietes grūtniecību pārtraukušas biežāk nekā laulībā esošās. Kopumā 39% aptaujāto bijušas nereģistrētas pastāvīgas attiecības, bet 31% sieviešu bijušas precējušās.
Lielākajai daļai jeb 83% grūtniecību pārtraukušo sieviešu bijusi vismaz vidusskolas izglītība, no tām 25% bijusi augstākā izglītība.
Vairāk nekā puse - 55% - sieviešu strādājušas, 20% nestrādājušas, 15% bijušas bērna kopšanas atvaļinājumā, bet 1% mācījušās.
Vērtējot ienākumu līmeni, redzams, ka 63% aptaujāto sieviešu mēneša ienākumi bija no 200 līdz 600 latiem, 27% sieviešu ienākumi pārsniedza 600 latus, bet 10% - 1000 latus. Tikai nelielai daļai jeb 10% pētījuma dalībnieču ienākumi bija mazāki par 200 latiem.
Vaicātas, kas varētu mainīt lēmumu par grūtniecības pārtraukšanu, 43% sieviešu atzina, ka lēmums ir negrozāms. Savukārt 25% sieviešu norādīja, ka lēmums par grūtniecības pārtraukšanu pieņemts partnera dēļ un to varētu mainīt partneris, bet 7% norādīja, ka lēmumu varētu mainīt vecāki vai tuvinieki.
43% sieviešu arī atzina, ka grūtniecības pārtraukšana ir saistīta ar finansiālo stāvokli, izglītības gūšanu vai nodarbinātību. 25% sieviešu lēmumu mainītu finansiālu vai sociālu garantiju ietekmē.
