Valdība apņēmusies mazināt administratīvo slogu veselības aprūpē, veicot vairākas izmaiņas noteikumos, piemēram, lai saīsinātu ārstniecības personu pirmreizējās reģistrācijas procedūras ilgumu vai atvieglotu prasības attiecībā uz aptieku filiālēm.
Iedzīvotājiem, kuriem regulāri jāiegādājas kompensējamie medikamenti, lielākais ieguvums būs izmaiņas attiecībā uz receptēm – tās varētu kļūt izmantojamas vairākkārt. Eksperti norāda, ka šīs izmaiņas dos ne tikai laika, bet arī resursu ietaupījumu veselības aprūpē.
Valdība otrdien apstiprināja plānu, kura mērķis ir mazināt administratīvo slogu, lai vienkāršotu regulējumu un samazinātu administratīvās izmaksas veselības aprūpes pakalpojumu jomā. Plāns paredz īstenot 30 pasākumus, kuri gan īstenojami atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jomas, kuras ir pārāk birokrātiskas un kur būtu jāveic izmaiņas, noskaidrotas īpašā pētījumā. Baltic Institute of Social Sciences pētniece Oksana Žabko norāda, ka pētījums iezīmē trīs reformu laukus.
Labāk ārstiem
Viens no tiem ir nepieciešamība pilnveidot ārstniecības personāla reģistrācijas, sertifikācijas un resertifikācijas procedūras, kas pašlaik ir laikietilpīgs administratīvais slogs. «Šo procedūru termiņi nesakrīt laikā, turklāt tas aizņem daudz laika tīri fiziski. Procedūras ir par garu, tāpēc mūsu ieteikums to padarīt īsāku, lai, piemēram, jaunie mediķi ātrāk nonāktu ārstniecības iestādē un varētu pilnvērtīgi sākt strādāt,» skaidro O. Žabko.
Smagnēja sistēma pastāv arī attiecībā uz ārstniecībā izmantoto medicīnisko tehnoloģiju apstiprināšanas un ieviešanas kārtību. Kā uzsver pētnieki, papīru formalitātes ir nostatītas augstāk par progresīvu ārstniecības risinājumu ieviešanu – tas rada šķēršļus pat akreditētām un atzītām ārstniecības iestādēm, kuras ir jaunu, modernu medicīnisko tehnoloģiju ieviešanas centri Latvijā. Plāns paredz mainīt arī šo sistēmu.
Aptiekās ne visur vajag tualeti
Iedzīvotājiem saprotamāka apjomīgā pētījuma sadaļa ir par kompensējamo medikamentu receptēm, kā arī aptiekām. Pētījumā secināts: svarīgi būtu atvieglot prasības aptieku filiāļu tīkla izveidošanā. «Kā prioritāte būtu jāizvirza aptieku pieejamība iedzīvotājiem stratēģiski svarīgos punktos,» saka O. Žabko, un tas nozīmē mazināt birokrātisko slogu arī šajā jomā. Plānā līdz ar to paredzēts noteikt, ka aptiekas filiālē, kas atrodas vienā ēkā ar pašvaldības vai valsts iestādi, var nebūt tualetes, ja aptiekas filiāles darbiniekiem pieejama attiecīgās iestādes darbinieku tualete. Pašlaik labierīcībām jābūt jebkurā aptiekas filiālē un šīs prasības liedz ierīkot aptiekas filiāli, kur tas patiešām ir nepieciešams. Aptieku vadītāji arī pētījumā norādījuši, ka prasība par sanitārajām grāmatiņām aptiekās, kurās neizgatavo zāles, ir jāatceļ, jo tā ir formāla procedūra un nenodrošina to, ka darbinieki ir veseli 12 mēnešus gadā.
Reformēs receptes
Būtisks ir ekspertu rosinājums attiecībā uz receptēm. O. Žabko stāsta, ka pašlaik receptes kompensējamajiem medikamentiem ir derīgas mēnesi, taču zāles mēdz būt dārgas un cilvēki nevar uzreiz iegādāties visu receptē norādīto medikamentu apjomu, piemēram, trīs mēnešiem. «Receptes derīguma termiņa maiņa situāciju būtiski uzlabotu un atvieglotu pacientiem dzīvi,» skaidro pētniece. Tāpēc pētījumā ieteikts noteikumos paredzēt, ka īpašās receptes kompensējamajiem medikamentiem var būt vairākkārt izmantojamās receptes un to derīguma termiņš var tikt pagarināts līdz 90 dienām, ja pirmais pirkums par zālēm ārstēšanās kursam trim mēnešiem ir veikts receptes derīguma termiņa – 30 dienu laikā. Plānā fiksēta arī apņemšanās mazināt birokrātiju vakcīnu piegādē, jo secināts, ka daudzreiz, kamēr vakcīnas nonāk pie ārsta kabinetā, tikmēr to derīgumu termiņš jau beidzies.