Apkopojot statistikas datus par vīriešu mirstību Latvijā un tās cēloņiem, Latvijas Urologu asociācija (LUA) nonākusi pie šokējošiem secinājumiem: mūsdienu medicīnas iespējas ļauj sekmīgi ārstēt ļaundabīgu priekšdziedzera (prostatas) audzēju, bet Latvijā ik gadu turpina pieaug to vīriešu skaits, kuri no tā mirst.
2012. gadā no prostatas vēža miruši 394 Latvijas vīrieši, bet tas diagnosticēts 1039 jauniem pacientiem. Pērnā gada prostatas vēža mirstības rādītāji atgriezušies 2006. gada statistikas līmenī, kad no šī ļaundabīgā audzēja nomira 393 vīrieši. Mūsdienu informācijas laikmetā tas šķiet netaisnīgi, ka šiem rādītājiem nav tendences mazināties.
«Eiropas Uroloģijas asociācijas žurnāla European Urology jūlija numurā ir publicēti dati par pēdējo 38 gadu mirstības tendencēm vīriešiem ar uroloģiskiem audzējiem Eiropā. Ir skumji redzēt, ka Latvijas vīriešu mirstība no šīs lokalizācijas patoloģijas ir viena no augstākajām: esam starp līderiem gan nieru, gan prostatas, gan urīnpūšļa, gan sēklinieku audzēju mirstības ziņā,» norāda Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas klīnikas vadītājs doc. Vilnis Lietuvietis.
Varbūt vajadzētu sodīt
«Problēmu loki, kas veido šos rādītājus, ir vairāki – gan šaurāki, gan plašāki. Un šaurākais loks, manuprāt, ir personīgais – kā mēs katrs personīgi attiecamies pret savu organismu,» uzskata doc. V. Lietuvietis. Viņš norāda: jau mazam bērnam vecāki iemāca, ka viss jātur kārtībā – vispirms jāsaklāj pašam sava gulta, jāizpucē zobi, jāsakārto drēbes, savas mantas. Tāpat jāseko līdzi arī savam organismam un, ja ir kādas problēmas, tās jārisina, pašam aizejot pie ārsta.
«Kas tad ir mūsu organisms? Galva ir dators, kas apstrādā informāciju un dod komandas, bet organisms ir rumpis, ko savas dzīves laikā mēs lietojam – kā bioloģisku mašīnu, kas nodrošina visu to, ko izdomā galva. Un ir ļoti svarīgi, kā galva attiecas pret savu organismu,» skaidro pieredzējušais dakteris, kurš par urologu strādā kopš 1988. gada. Viņš atgādina, ka bijušajā Padomju Savienībā bija obligātā dispanserizācija: seši vai septiņi izmeklējumi, kas jāiziet, citādi darba devējs nemaksāja algu. Cilvēki bija spiesti pārbaudīt savu veselību.
«Šodien par to, ka cilvēks sevi nepārbauda un nerūpējas par savu veselību, neviens nesoda, bet varbūt vajadzētu – tāpat kā CSDD soda par braukšanu bez tehniskās apskates. Piemēram, nepārbaudīji krūtis – sods! Jo tu pakļauj riskam nodokļu maksātāju naudu,» ierosina doc. V. Lietuvietis un ikvienam no mums liek aizdomāties: cik mēs paši esam gatavi aizvest savu automobili uz tehnisko apskati?
Ja tev ir vairāk nekā 55
Vīriešu vidū kritiska ir situācija arī ar citiem uroloģiskajiem audzējiem: 2012. gadā no nieru vēža mirušo vīriešu skaits bija divas, bet no urīnpūšļa vēža mirušo vīriešu skaits pat trīs reizes lielāks nekā sieviešu. Skarbā statistika skaidrojama ar to, ka vīrieši nelabprāt apmeklē ārstu, jo īpaši – urologu. «Tās ir bailes atklāt to, ko negribas atklāt,» domā dakteris. Viņš savā praksē novērojis, ka vīrieši uz pārbaudēm dodas vien tad, kad simptomi jau ir akūti un ļaundabīgie audzēji attīstījušies līdz pēdējām stadijām – jo kādu brīdi vēl ir cerība, ka gan jau pāries. Līdz ar to 50% Latvijas vīriešu prostatas vēža ārstēšanu uzsāk ielaistā slimības stadijā.
«Kad biju Čikāgā, braucu automašīnā, skanēja skaista mūzika, un pēkšņi atskanēja reklāma: «Ja tev ir vairāk nekā 55 gadi, ja tev vakar bija ballīte, ja tev tagad spiež sirdī, nedomā, ka tev ir vienkārši paģiras – varbūt tev ir draudošs miokarda infarkts?! Tev ir vēl četras piecas stundas sevi glābt – aizbrauc pie ārsta un uztaisi kardiogrammu!» Ko šādā situācijā vīrietis parasti dara? Nodomā: aizbraukšu mājās, pagulēšu. Paguļ, labāk nepaliek, zvana sievai, kura saka: «Mīļais, iedzer aspirīnu. Pabeigšu darbu un būšu mājās. Ja vēl nebūs labi, sauksim ārstu.» Četras piecas stundas sevis glābšanai ir palaistas garām... Tāpēc ir vajadzīgas sociālas kampaņas, kas cilvēkus mudina nopietnāk domāt par savu veselību,» uzskata Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas klīnikas vadītājs. Viņaprāt, efektīvākais veids, kā samazināt ielaisto slimību skaitu un arī mirstību Latvijā, ir apzināties riskus savai veselībai un censties tos novērst laikus. Dakteris aicina arī sievietes nepalikt vienaldzīgas: mudiniet savus vectētiņus, tētus un vīrus veikt nepieciešamās pārbaudes laikus!
Ar zīmi no urologa
«Nesen politiķiem bija reklāma, ka viens uzņēmums spēj pacelt reģionu. Bet kas spēj pacelt uzņēmumu? Viens labs vīrs. Un labam vīram ir jābūt veselam!» saka doc. V. Lietuvietis, atklājot biedējošos statistikas datus: ja jaundzimušo proporcija valstī ir 51% puiku un 49% meiteņu, tad pēc 50 gadiem ir milzīga disproporcija – 180 tūkstoši sieviešu vecumā pēc 50 gadiem ir vientuļas, jo viņu dzīves draugi ir kaut kur pazuduši. «Vai jaunībā uz galvas ūdenī lēkuši, vai ar mocīšiem kā dulli braukuši pa Brīvības ielu uz aizmugurējā riteņa, kas manā uztverē ir absolūti muļķīga bravūra. Jo tādā veidā viņi apdraud ne tikai sevi, bet arī citus, un galu galā savas mīļotās meitenes atstāj citiem puišiem. Dumji. Kaut nu viņiem būtu tik liela bravūra aiziet pie urologa!» saka doc. V. Lietuvietis. Viņš pat ierosina: lai visiem, kas ar moci brauc uz aizmugurējā riteņa, kabatā būtu zīme no urologa, ka vismaz citās vietās viņiem viss ir kārtībā...
Pīrāgu dala nepareizi
To, ka cilvēki laikus neiet pie ārsta, protams, lielā mērā ietekmē arī ekonomiskā situācija. «Cik sakārtota ir mūsu veselības aprūpes sistēma, ko tā ir gatava pacientiem sniegt?! Mēs zinām, ka 20 neatkarības gados ir reformētas ļoti daudzas nozares. Cik reformēta ir veselības aprūpes nozare?» retoriski jautā doc. V. Lietuvietis, uzsverot, ka veselības aprūpes nozarē investētā nauda nedrīkst tikt uzskatīta par tēriņiem, jo tās ir investīcijas tautsaimniecībā. «Jo kas tad to tautsaimniecību darbinās, ja mums nebūs veselu cilvēku?»
Dakteris nešaubās: katrs cilvēks valstij ir vērtība, tāpēc, viņaprāt, ir ļoti svarīgi saglabāt tautas veselības resursu – lai cilvēks var te dzīvot, te strādāt un radīt jaunas vērtības. «Bet veselības resursu nevar saglabāt neinvestējot. Ikvienā ES valstī tautas veselība tiek nodrošināta no nodokļiem, nevis tauta naudu ņem pati no savas kabatas. Arī par to ir vairāk jārunā,» uzskata doc. V. Lietuvietis, norādot, ka šobrīd cilvēku resursi ir tādi, ka viņi nevar atļauties iet pie ārsta un tāpēc mirst. Diendienā strādājot slimnīcā, viņš redz, kādā stāvoklī cilvēki nokļūst uzņemšanas nodaļā...
«Jautājums ir par to, kā tiek pārdalīts valsts pīrāgs: kāpēc veselības aprūpei tiek vien 3,5%?! Valdība tikai sola to palielināt līdz 4,5%, lai gan attīstītās valstīs tie ir 6,2%, bet Amerikā, piemēram, tie ir 11%. Bet kas ir mūsu galvenā prioritāte? Motorizētās vienības bruņojuma nomaiņa. Smieklīgi! Kam tāda bruņotā vienība vajadzīga, ja mēs paši nomirstam – no slimībām, kuras varētu izārstēt?! 180 tūkstoši sieviešu vecumā pēc 50 piektdienas vakarā uz teātri iet vienas pašas... Ko viņām dos tā motorizētā vienība?!» doc. V. Lietuvietis neslēpj savu sašutumu par valsts pīrāga nepareizo dalīšanu.
Esam veseli paši!
Dakterim patīk cilvēka organismu salīdzināt ar automašīnu, tāpēc jautāju, kādas ir galvenās detaļas tai mašīnai, kas brauc pa dzīves ceļu – kas ir jāpārbauda? «Iespējams, vienam ir iedots zaporožecs, citam – mersedess, bet abiem kādā brīdī izdeg gaismas,» salīdzinājumos runā doc. V. Lietuvietis, paskaidrojot: tātad – ir jāpārbauda acis, kur galvenā vecuma problēma ir glaukoma un katarakta. «Pēc nobrauktiem 200 tūkstošiem jāpārbauda arī motors un eļļas līmenis, tātad – jāuztaisa kardiogramma, jāpārbauda sirds veselība. Arī filtrus vajadzētu iztīrīt, kas nozīmē, ka jāpārbauda plaušu veselība. Jāpārbauda arī izpūtēji un visas pārējās trubas – tās pārbauda urologs. Mazāk svarīga nav arī barošanās sistēma jeb benzīnbāka, tāpēc profilakses nolūkā jāveic endoskopiskā izmeklēšana, kas ļauj laikus atklāt zarnu vēzi [to sauc arī par kolorektālo vēzi, jo tas iemetas gan resnajā, gan taisnajā zarnā]. Tāpat jāpārbauda arī cukura un holesterīna līmenis asinīs,» stāsta doc. V. Lietuvietis, šoreiz īpaši vīriešus aicinot būt atbildīgākiem par savu veselību, jo sievietes ir apzinīgākas – viņas tomēr vairāk par sevi domā un rūpējas. «Vīrieši, kas tad to naudu ražos – mūsu skaistās meitenes, kas patīk angļiem un īriem?! Johaidī! Esam veseli mēs paši! Tad varēsim strādāt, pacelt uzņēmumus un reģionus, un mums pašiem te viss būs!».
***
3 JAUTĀJUMI SPECIĀLISTAM
Atbild Egils VJATERS, Latvijas Urologu asociācijas prezidents, urologs un medicīnas zinātņu doktors:
1. Vai prostatas vēzi var pilnībā izārstēt?
– Ja audzēju konstatē laikus, cilvēku var pilnībā izārstēt vai nodrošināt slimības kontroli ļoti ilgstoši. Pārsvarā vīrieši, kuriem slimību laikus diagnosticē un attiecīgi ārstē, nomirst nevis no vēža izraisītajām sekām, bet gan no vecuma vai citām diagnozēm. Laikus atrodot slimību un audzēju izoperējot vai izārstējot pirmajā stadijā, tas izmaksā lētāk nekā pie valsts apmaksātās hormonālās vai ķīmijterapijas, ja diagnoze noteikta vēlīni.
2. Kā laikus diagnosticēt prostatas audzēju?
– Lai to atklātu laikus, jebkuram vīrietim no 50 gadu vecuma regulāri jādodas uz pārbaudēm pie urologa. Dakteris nosūta uz speciālu analīzi, kur nosaka prostatas specifisko antigēnu (PSA). Izvērtējot šo analīzi un izmeklējot pacientu, neviens neizspruks nepamanīts. Urologs jāapmeklē arī tiem vīriešiem, kam veikta labdabīgas prostatas operācija, jo to neizoperē pilnībā, atlikušajā daļā var veidoties ļaundabīgs audzējs. Laba ziņa tiem kungiem, kas sasnieguši 75 gadu vecumu: viņu risks nomirt no šī vēža ir niecīgs. Tāpēc, ja nav sūdzību, PSA analīze nav jāveic.
3. Vai var būt tā, ka prostatas vēža izraisītus veselības traucējumus vīrietis neizjūt pat vairākus gadus?
– Prostatas vēzis ļoti atšķiras no citiem audzējiem: bieži tas iekapsulējies mierīgi guļ prostatā, neizraisot nekādus veselības traucējumus vairākus gadus un pat gadu desmitus. Tikai daļa prostatas vēžu ir ļoti agresīvi un jāārstē nekavējoties. Labdabīgo priekšdziedzera hiperplāziju var novērot aptuveni no 40 gadu vecuma, kad prostata palielinās, un šai gadījumā trešdaļai vīriešu dzīves laikā vajadzīga ārstēšana. Tomēr sūdzības un simptomi vairāk vai mazāk parādās katram vīrietim.
***
PIE UROLOGA JĀIET
Konsultējis
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas klīnikas vadītājs doc. Vilnis Lietuvietis
ja brālim vai tēvam ir bijis prostatas vēzis, saslimšanas risks ir divreiz augstāks, tāpēc kontroles pie urologa jāsāk agrāk nekā 45 gadu vecumā ja parādās šādi simptomi: biežāka urinēšana, vājāka urīna strūkla, urīna nesaturēšana; ja urīnā redzētas asinis, nevajag domāt, ka ēdāt bietes...
ja ir izmaiņas sēkliniekos: ja tie pēkšņi kļuvuši sāpīgi;
ja ir it kā noslīdējuši; arī, ja parādās kāds mazs bumbulītis, nevajag funktierēt, ka gan jau pāries – jo sēklinieku audzējs
ir slimība, kas attīstās jau no 18 gadu vecuma, turklāt attīstās ļoti ātri. Taču šo slimību, ja tā atklāta 1. vai 2. stadijā, kad audzējs ir neliels, var pilnībā izārstēt; ja slimība atklāta tikai 3. stadijā, to izārstēt vairs nevar.
***
AKCIJA!
Uroloģijas mēneša ietvaros Rīgas Austrumu slimnīcas Uroloģijas klīnika šomēnes rīko īpašu akciju vīriešiem:
Vīrieši vecumā no 40 gadiem, kuri jebkad ir piedzīvojuši urīna noplūdi, tiek aicināti uz konsultāciju pie urologa
Urologa konsultācija akcijas ietvaros – Ls 10; pirmajiem desmit pacientiem urodinamiskie izmeklējumi bez maksas
Tālrunis informācijai un pierakstam: 67042566
***
DRAUDĪGĀ STATISTIKA
2012. gadā prostatas (priekšdziedzera) vēzis Latvijā ir diagnosticēts 1039 jauniem pacientiem
Pacientu skaitam ir tendence katru gadu palielināties: piemēram, 2010. gadā prostatas vēzis tika diagnosticēts 997 jauniem pacientiem, savukārt 2011. gadā – jau 1023 jauniem pacientiem 2012. gadā no prostatas vēža ir miruši 394 vīrieši
Pēdējos četrus gadus miršanas rādītāji aug par vidēji 6%:
2009. gadā no prostatas vēža miruši 350 vīrieši;
2010. gadā – 363;
2011. gadā – 372
2012. gada prostatas vēža mirstības rādītāji ir atgriezušies 2006. gada statistikas līmenī, kad no prostatas vēža nomira 393 vīrieši
2012. gadā visvairāk audzēji tikuši lokalizēti Rīgā, tad – Kurzemes, Latgales, Pierīgas, Vidzemes un Zemgales reģionā
No prostatas vēža mirušo vīriešu skaits vecumā no 15 līdz 59 gadiem,
salīdzinot ar 2011. gadu, pērn pieaudzis par 16%; vecuma grupā no 60+ pieaugums ir 5% robežās
2012. gadā jaunākais no prostatas vēža mirušais Latvijā vēl nebija sasniedzis 40 gadu vecumu
Aptuveni 70% no visiem konstatētajiem prostatas vēžiem ir vīriešiem vecumā no 60 līdz 75 gadiem
Vīrieši vēršas pie speciālistiem novēloti: 2012. gadā no visiem atklātajiem prostatas vēža gadījumiem 41% bija 2. stadijas ļaundabīgie audzēji; prostatas audzējs 3. stadijā ir ar otru lielāko rādītāju – 22%
2012. gadā no ļaundabīgajiem audzējiem Latvijā miruši 6016 iedzīvotāji, kas ir par 2% vairāk nekā 2011. gadā. No tiem aptuveni 7% ir miruši no prostatas vēža
Mirušo vīriešu skaits 2012. gadā no tādām uroloģiskām slimībām kā nieru vēzis bija divas reizes lielāks nekā mirušo sieviešu skaits; savukārt mirušo vīriešu skaits no urīnpūšļa vēža ir pat trīs reizes lielāks
***
POZITĪVIE PIEMĒRI
Ja visi politiķi būtu tik atbildīgi
2012. gada vasaras sākumā medijus pāršalca ziņa, ka eksprezidents, 11. Saeimas deputāts Valdis Zatlers (Reformu partija) «veselības problēmu dēļ» uz laiku aiziet no politikas. Pēc operācijas viņš intervijā žurnālam Ir atklāja slimības diagnozi: «Man bija prostatas vēzis, pietiekami nopietni.»
«Ja jums ir kāda cita vaina – iesnas vai esat nosūtīts uz asins analīzēm, nu, iztaisiet arī tās [prostatas specifiskā antigēna (PSA) līmeņa pārbaudi]! Tas neprasīs ne laiku, ne ko citu – vienu lieku ķeksīti uz analīzēm pievilkt klāt. Lai tas ieietas kā norma,» Valdis Zatlers šai intervijā mudināja vīriešus būt uzmanīgiem pret savu veselību, jo prostatas vēzis tiešā veidā par sevi neliek manīt – to atklāj asins analīzes.
«Tas, ka Valdis Zatlers uzdrošinājās runāt par savu slimību, turklāt atzīstot, ka nevar pilnvērtīgi pildīt viņam uzticētos pienākumus, un atdodot savas pilnvaras citiem, liecina par viņa augsto atbildības izjūtu. Tas ļoti raksturo viņu kā cilvēku, un no šī skatu punkta es viņu ļoti, ļoti cienu,» saka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas klīnikas vadītājs doc. Vilnis Lietuvietis. Viņaprāt, tā ir kārtīga vīrieša atbildīga rīcība, par ko eksprezidentu noteikti var tikai slavēt. «Ja mums visi politiķi būtu tik atbildīgi to cilvēku priekšā, kuri viņus virza, mums visiem šeit, Latvijā, būtu pavisam savādāka dzīve...» pārliecināts ir doc. V.
*
Lietuvietis.
Uzvarējis ne tikai Tour de France
Pasaulslavenais amerikāņu riteņbraucējs Lenss Ārmstrongs 1996. gadā uzvarēja Flèche Wallonne sacīkstēs un pabeidza gadu kā viens no pieciem labākajiem riteņbraucējiem pasaulē. Šī paša gada vasarā viņš bija spiests izstāties no Tour de France, jo nedēļas laikā viens no sportista sēkliniekiem bija palielinājies trīs reizes. Oktobrī ārsti viņam konstatēja vēzi, kas jau bija izplatījies pa
visu organismu. Mediķi deva tikai 20–40%, ka viņš izdzīvos. Sportistam tika izoperēta ķermeņa daļa, kuru skāra audzējs, un viņš saņēma ķīmijterapiju. Gadu vēlāk viņš noslēdza līgumu ar US Postal un atgriezās riteņbraukšanā. Bet 1999. gada jūlijā viņš izcīnīja savu pirmo no septiņiem Tour de France uzvarētāja tituliem. Precīzi pēc nedēļas, 18. septembrī, viņam būs 42.